Kas ir terapeitiskā pieeja?

Ja ķermenis uzrāda samazinātu spēju veikt noteiktas kustības vai funkcijas, dažkārt ir nepieciešama iejaukšanās, lai atgūtu veiktspēju. To var novērot ar traumām, dažiem veselības stāvokļiem vai slimībām, kas kavē ķermeņa spēju reaģēt un pārvietoties uz iekšējiem vai ārējiem stimuliem vai signāliem. Terapeitiskā pieeja ir termins, ko lieto, lai aprakstītu ārstēšanas veidus, kas nepieciešami, lai ļautu ķermenim atgūt optimālu darbību.

Lai atjaunotu homeostāzi jeb ķermeņa līdzsvaru un spēju reaģēt caur sajūtām un kustībām, terapeitiskā pieeja pamatā ir aprūpes plāns, ko izstrādājuši medicīnas speciālisti, piemēram, ārsti, speciālisti un terapeiti. Tā ir visaptveroša programma, kas īpaši izstrādāta indivīda vajadzībām, lai atgūtu funkcionēšanas līmeni pēc iespējas tuvāk normālam. Tas var ietvert dažādu medikamentu protokolu, terapeitiskās aktivitātes, piemēram, vingrinājumus, un terapeitiskās metodes.

Medikamenti var būt vērtīgs līdzeklis terapeitiskajā pieejā, ja tos izmanto noteiktos apstākļos, lai mazinātu sāpes vai stresu vai apkarotu infekcijas procesus vai slimības. Piemēram, veselības stāvokļi, piemēram, vēzis vai imūndeficīts, var kavēt garīgās vai fiziskās spējas. Pareizu medikamentu lietošana var palīdzēt atjaunot vispārējo veselību un tādējādi atjaunot zināmu normālu darbību. Terapeitiskās metodes var ietvert sāpes mazinošas ierīces, piemēram, siltuma izmantošanu caur mitru sildīšanas bloku vai terapeitisko ultraskaņas ierīci, lai samazinātu sāpju sindromus, kas savukārt ierobežo funkcionālās spējas un var traucēt normālas sajūtas vai sajūtas.

Visaptveroša terapeitiskā pieeja var ietvert arī tādas lietas kā konsultācijas, lai atrisinātu psiholoģiskas problēmas, kas kavē normālu darbību neatkarīgi no tā, vai tās ir intelektuālas vai mobilitātes saistītas. Biofeedback ir terapeitiska metode, ko bieži izmanto, ja ar stresu saistītas sāpes kavē aktivitātes vai mobilitāti. Šī ir ierīce, kurā indivīds var “redzēt” problemātiskās zonas, izmantojot virkni progresīvu gaismu un apzināti mainīt efektus, lai normalizētu sajūtas un kustības.

Īsāk sakot, terapeitiskā pieeja ir daudznozaru ārstēšanas protokols, kas balstīts uz indivīda vajadzībām un trūkumiem. Tas ietver medicīniski pamatotas ārstēšanas iespējas, sākot no tādām lietām kā ķirurģiskas procedūras un medikamentu protokoli, bet ne tikai. Visaptveroša terapeitiskā pieeja var ietvert arī “nemedicīniskas”, taču specializētas ārstēšanas metodes, piemēram, fizisko vai darba terapiju, psiholoģiskas konsultācijas un dalību regulārā vingrojumu programmā, lai uzlabotu vispārējo veselību un labklājību. Šīs ārstēšanas formas mērķis ir maksimāli palielināt indivīda fizisko un garīgo potenciālu.