Testamentārais trests ir uzticības veids, kas tiek īstenots, testatoram nomirstot. Šāda veida uzticēšanās bieži tiek radīta nepilngadīgiem vai jauniem pieaugušajiem, lai viņiem tiktu sadalīta nauda, piemēram, dzīvības apdrošināšanas fondi, kad kāds no vecākiem nomirst. Parasti tā ir daļa no testatora testamenta. Testamentārais trests ietver pilnvarnieka iecelšanu, lai tas rūpētos par trasta līdzekļiem līdz noteiktam brīdim, kad beidzas trasta termiņš, piemēram, kad bērns pabeidz koledžu vai sasniedz 25 gadus vecumu. Testamentārā trasta izveidošanas sākotnējās izmaksas parasti ir ļoti zemas.
Bieži dārgs variants
Atkarībā no gadu skaita, kurā pilnvarotajam ir jādarbojas testamenta trasta labā, viņam vai viņai būs regulāri jāvēršas testamenta tiesā un jāveic trasta pārbaude. Šī iemesla dēļ testamentu trasti var izmaksāt vairāk juridiskās nodevas, nekā maksātu atsaucami testamenti. Ja pilnvarotajam ir nepieciešamas biežas juridiskas konsultācijas par trasta administrēšanu, tas laika gaitā var nozīmēt ievērojamu juridisko nodevu summu, kas parasti tiek atskaitīta no trasta summas.
Šīs izmaksas ir iemesls, kāpēc daudzi advokāti iesaka cilvēkiem izveidot atsaucamu testamentu, nevis testamenta trastu. No otras puses, ja abiem vecākiem vai vienam vecākam ir ļoti lielas dzīvības apdrošināšanas izmaksas un maz naudas, testamenta uzticība varētu būt noderīga. Tā var būt vienīgā metode, ar kuras palīdzību daži cilvēki var noteikt dažus nosacījumus savu bērnu apgādāšanai, ja viņi pēkšņi nomirst.
Pilnvarnieka atrašana
Testamentārā trasta izveidošana nozīmē arī to, ka personai ir jādarbojas kā pilnvarniekam līdz trasta beigām. Šādu personu var iecelt testamentā, bet daži neuzņemsies šo lomu, jo tas var būt laikietilpīgi. Gadījumā, ja pilnvarnieks nav iecelts, to var iecelt tiesa, vai arī testatora pilngadīgs draugs vai radinieks var brīvprātīgi darboties par pilnvarnieku. Personai, kas vēlas izveidot testamenta trastu, ieteicams sarunāties ar draugiem un ģimenes locekļiem par to, kurš darbosies kā aizbildnis un aizgādnis viņa vai viņas nāves gadījumā.
Pirms bērniem ir pilnībā izmaksāti trasta līdzekļi, naudu apstrādā ieceltais pilnvarnieks, un šo darbu pārrauga testamenta tiesas. Tam vajadzētu nodrošināt, ka naudas lietas tiek risinātas atbilstoši, taču ieteicams izvēlēties uzticamu pilnvarnieku. Pēc tam, kad pilnvarniekam ir uzlikta atbildība par naudu, tās kontroli un to, cik lielā mērā to var izlietot bērna vai bērnu aprūpei, var nepietiekami kontrolēt ar ļoti īsu vai nekonkrētu testamentu. Testaments var noskaidrot personas vēlmes attiecībā uz naudas izlietojumu, bet pilnvarniekam – ja tiesa tam piekrīt – šīs vēlmes nav obligāti jāpilda.