Tetrazepāms ir zāļu veids, ko var parakstīt, lai ārstētu simptomus vai trauksmes traucējumu veidus, piemēram, panikas lēkmes vai fobijas epizodi, īpaši agorafobiju vai bailes no atklātām vietām vai pūļiem. Tāpēc tas ir klasificēts kā anksiolītisks līdzeklis. To var izmantot arī depresijas, halucinozes un pirmsmenstruālās spriedzes vai sindroma ārstēšanai. Tetrazepāma spēja atslābināt muskuļus padara to par efektīvu medikamentu epilepsijas lēkmju, trīces un muskuļu spazmu ārstēšanai. Zāles bieži vien ir pieejamas tikai ar recepti, un tās var lietot iekšķīgi tablešu vai šķidrā veidā.
Kā zāles tetrazepāms ir benzodiazepīna veids, kas tiek klasificēts kā centrālās nervu sistēmas (CNS) nomācošs līdzeklis un iedarbojas tieši uz smadzenēm un muguras smadzenēm. Tas darbojas, pastiprinot gamma-aminosviestskābes (GABA) aktivitāti – neirotransmitera, kas kavē neironu izvadīšanu. Tādā veidā smadzenes saņem mazāk “ziņojumu” un sāk “nomierināties”, tādējādi mazinot pacienta trauksmi, halucinācijas un muskuļu sasprindzinājumu. Zāļu relaksējošā iedarbība bieži ir ātra, jo tetrazepāms organismā uzsūcas 45 minūtēs vai ātrāk, un tas kļūst spēcīgāks divu stundu laikā.
Zāles var efektīvi iedarboties uz dažādiem stāvokļiem, taču tās var izraisīt arī dažas blakusparādības, no kurām visizplatītākās ir miegainība, nestabilitāte, muskuļu vājums. Citas blakusparādības ir galvassāpes, īslaicīgi redzes traucējumi un dizartija vai neskaidra runa. Dažos gadījumos pacientam var rasties diskomforts kuņģa-zarnu traktā, apgrūtināta urinēšana un libido izmaiņas.
Ir arī svarīgi atzīmēt, ka dažās situācijās tetrazepāms faktiski rada “paradoksālas” blakusparādības. Tās ir problēmas, kuras pacients vēlas ārstēt, piemēram, trauksme, muskuļu spazmas un depresija. No otras puses, ādas izsitumu klātbūtne bieži liecina par alerģiju pret zālēm. Jebkurā gadījumā pacientiem ieteicams nekavējoties pārtraukt zāļu lietošanu un konsultēties ar ārstu. Tie, kuriem diagnosticēta akūta šaura leņķa glaukoma un ar aknām saistīti traucējumi, parasti nav atļauts lietot zāles.
Ilgstoša tetrazepāma lietošana vai lielas devas var izraisīt atkarību no narkotikām un atkarību, tāpēc ārstiem, iespējams, būs regulāri jāuzrauga pacients, kurš lieto zāles. Kad stāvoklis ir izārstēts, pacients tiek lēnām atradināts no zāļu lietošanas un tiek ieteikts pakāpeniski samazināt tetrazepāma uzņemšanu. Šī metode palīdzēs samazināt abstinences simptomus, piemēram, svīšanu, trīci un krampjus smagos gadījumos.