Tiesneša izstrādāts likums ir likums, kas sakņojas tiesas lēmumā, nevis likumdevēju pieņemts tiesību akts vai noteikums, ko izstrādājusi valsts aģentūra, kurai ir likumīgas pilnvaras to darīt. Tiesnešu pieņemto likumu kolektīvais kopums valstī ir pazīstams arī kā judikatūra. Daudzas valstis ļauj tiesnešiem radīt juridiskus precedentus, pieņemot augstākās tiesas lēmumus, papildinot valsts tiesību aktu kopumu un nodrošinot jaunu esošo likumu interpretāciju.
Zemākās instances tiesām nav tiesību pieņemt tiesnešu pieņemtus likumus. Tikai tiesneši, kas darbojas apelācijas un citās augstākās tiesās, var radīt juridiskus precedentus, mainot veidu, kādā tiesas interpretē likumu, vai piedāvājot jaunu interpretāciju, kas paplašina esošo likumu. Tiesneši nevar izdomāt likumus no veselas drānas; viņiem jāspēj sniegt skaidru juridisku pamatojumu saviem lēmumiem, ar apstiprinošu informāciju lēmumu veidā atsevišķās lietās.
Pēc tiesneša pieņemta likuma izveides citām tiesām ir pienākums ievērot likumu vai atbalstīt tā apstrīdēšanu. Tā kā citas tiesas ievēro likumu, tās pastiprina to un izveido judikatūru, lai atbalstītu sākotnējā tiesneša interpretāciju par juridisko situāciju. Ja apstrīdēšana tiek iesniegta citā tiesā, otrs tiesnesis var izvēlēties atcelt lēmumu, noliedzot tiesneša pieņemto likumu, vai atstāt to spēkā, atstājot likumu spēkā.
Tiesu prakse nodrošina svarīgu mehānismu, kas ļauj tiesību sistēmai attīstīties kopā ar sabiedrību, jo tiesneši saskaras ar gadījumiem, ko likumdevēji, iespējams, nebija paredzējuši, vai saskaras ar izaicinājumiem tiesību aktiem, kuriem šķiet apšaubāmas priekšrocības. Tiesneša izstrādātie tiesību akti var paplašināt noteikta likuma autoritāti, kā tas ir redzams, kad tiesnesis nolemj, ka esošs likums aptver situāciju, ja arī netieši. Tas var arī apstrīdēt un dažkārt mainīt esošo tiesību aktu interpretāciju.
Kad tiesnese sagatavo atzinumu, par kuru viņa zina, ka tas radīs precedentu, viņa apkopo pēc iespējas vairāk informācijas, lai pamatotu lēmumu un skaidri pateiktu, ka, lai gan interpretācija ir jauna, tās loģika ir pareiza. Tas var ietvert izvilkumus no citu tiesnešu viedokļiem, diskusijas par konkrētā tiesību akta nolūku un plašāku pārskatu par sociālajām normām un uzskatiem. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs tiesnesis var izmantot Bill of Rights, lai atbalstītu lietu, argumentējot, ka viņš pārkāptu šajā dokumentā norādītās tiesības, interpretējot lietu jebkādā citā veidā.