Kas ir Time Manner Place?

Laika veids vieta ir lingvistisks termins, ko eksperti izmanto, lai runātu par sintaksi dažādās valodās; šis termins attiecas uz vietu, kur dažādās valodās atrodas noteiktas teikuma daļas, kas identificē laiku, veidu un vietu. Šāda veida apzīmējumi var būt noderīgi zinātniekiem, kuri analizē valodas. Tas var arī palīdzēt iesācējiem saprast valodas pamatu, kuru viņi cenšas apgūt.

Parasti laika veida vieta attiecas uz visu trīs elementu iekļaušanu vienā teikumā. Piemēram, kāds varētu teikt angļu valodā: “Es šodien devos uz veikalu automašīnā.” Šis piemērs ilustrē trīs komponentu izvietojumu vietas, veida un laika secībā. Lingvisti saka, ka angļu valodā tiek izmantota vieta laika iestatīšana, bet tādās valodās kā vācu un japāņu valoda tiek izmantota laika veida pieeja.

Iepriekš minētajā piemērā ir skaidrs, ka laiks, veids un vieta neveido visu teikumu. Tā vietā viņi ievēro galveno teikuma daļu, kas identificē subjektu. Tas atbilst parastajām “subjekta/predikāta” attiecībām angļu valodā, kur lietvārds parasti ir pirms darbības vārda un dažādiem modifikatoriem vai deskriptoriem.

No otras puses, runātāji var izmantot mazāk vienkāršu vai sarežģītāku sintaksi, lai izteiktu vienas un tās pašas idejas. Ja angliski runājošais pirmajā piemērā saka: “Šodien es izmantoju automašīnu. ES aizgāju uz veikalu.” Viņš vai viņa vispirms novieto laiku sava veida neformālā klauzulā priekšmeta priekšā. Runātājs arī sadala manieres un vietas elementus divos teikumos.

Pat sarežģītākas konstrukcijas var aizēnot vispārējo laika un vietas noteikumu vai citas konvencijas noteiktā valodā. Piemēram, tas pats angliski runājošais var teikt: “Šodien bija mākoņains, kad devos uz veikalu automašīnā.” Šeit iestatījuma apraksts ir pirms laika elementa, kas atkal ir pirms veida un vietas.

Ir svarīgi saprast, ka laika veida vieta un vieta veida laiks ir tikai vispārīgas sintakses marķieri valodā, nevis vienīgās izmantotās secības. Lai izprastu laika veida vietas apzīmējuma raksturu vai citas lingvistiskas konvencijas, ir jāzina, kad “noteikumi var tikt sagrozīti” vai kā papildu sintakse var mainīt noteikumu. Piemēram, secības maiņa bieži tiek izmantota kā līdzeklis, lai uzsvērtu vienu no elementiem pār citiem.