Termins “tirdzniecības strīds” var attiekties uz diviem dažādiem konfliktu veidiem. Pirmais ir strīds starp darba devējiem un darba ņēmējiem par nodarbinātības noteikumiem, darba apstākļiem un saistītiem jautājumiem. Otrā nozīmē tas attiecas uz strīdu starp valstīm par tirdzniecības līgumu noteikumiem. Abos gadījumos var būt nepieciešams piesaistīt ārēju sarunu vadītāju, lai palīdzētu cilvēkiem panākt risinājumu.
Darba strīdā par tirdzniecību darbinieki parasti nav apmierināti ar noteiktiem darba nosacījumiem. Viņi var vēlēties lielāku algu, labākus pabalstus, atšķirīgus darba laikus vai apstākļus darba vietā, piemēram, labāku piekļuvi drošības aprīkojumam. Darba ņēmēji vēršas pie darba devēja, lai apspriestu šo jautājumu, un darba devējs var pieņemt lēmumu apmierināt pieprasījumus vai apspriesties. Bieži vien arodbiedrība piedalās tirdzniecības strīdā, darbojoties darbinieku vārdā sarunās ar darba devēju. Arodbiedrībai ir lielāka ietekme nekā atsevišķiem darbiniekiem vai darbinieku grupām.
Dažreiz tirdzniecības strīdu rezultātā notiek streiks, kurā darbinieki atsakās strādāt, līdz tiek izpildītas viņu prasības. Biežāk darba devēji un darba ņēmēji spēj panākt vienošanos. Iespējams, ka abām pusēm būs jāpiekāpjas, lai noslēgtu darījumu, un dažos gadījumos cilvēki var vienoties par sarunu pārtraukšanu un tēmas pārskatīšanu vēlāk. Ja tirdzniecības strīds ir saistīts ar tautsaimniecībai vitāli svarīgām nozarēm, dažkārt arī valdība iesaistās, lai novērstu saimnieciskās darbības pārtraukumus.
Starptautiskie tirdzniecības strīdi var rasties, ja valstīm nepatīk tirdzniecības līguma noteikumi vai tās nepiekrīt tirdzniecības partnera veiktajām politikas izmaiņām. Cilvēki varētu vēlēties labvēlīgākus nodokļus un tarifus vai arī pieprasīt kvotu apturēšanu. Katras valdības pārstāvji tiekas, lai pārrunātu tirdzniecības strīdu un izstrādātu dažus priekšlikumus tā risināšanai. Daži var rīkoties tieši, lai pieņemtu lēmumus, savukārt citiem ir jānosūta priekšlikumi citiem valdības locekļiem, lai noskaidrotu, vai viņi piekrīt jaunajiem noteikumiem un nosacījumiem.
Šie strīdi var kļūt pietiekami asi, ka pusēm ir nepieciešams starpnieks. Starptautiskās tirdzniecības organizācijas var piedāvāt pārstāvjus, lai apspriestu tirdzniecības strīdu ar pusēm un sniegtu ieteikumus tā risināšanai. Strīda dalībnieki var arī vērsties tiesā, iesūdzot prasību, ja viņiem šķiet, ka strīdā tiek skarti starptautisko tiesību noteikumi vai spēkā esošie tirdzniecības līgumi. Piemēram, ja divas valstis ir tirdzniecības partnerības dalībnieces, kas skaidri aizliedz tarifus precēm, ko pārvieto starp dalībvalstīm, un valsts sāk iekasēt tarifu, otra puse var iesūdzēt tiesā par zaudējumu atlīdzināšanu un izbeigt maksu.
SmartAsset.