Kas ir tirgus reizinātājs (P/E rādītājs)?

Aprēķins ir vienkāršs: akcijas cenu dala ar peļņu uz vienu akciju. Tāpat var dalīt visu uzņēmuma tirgus kapitalizāciju ar gada tīro peļņu, jo rezultāts ir tas pats. Ja akcijas cena ir 24 eiro un peļņa uz akciju ir 2 eiro, reizinātājs ir 12, un to var lasīt divējādi: ieguldītājs maksā divpadsmitkārtīgu gada peļņu vai arī, apgriežot attiecību otrādi, saņem aptuveni 8,3 % peļņas ienesīgumu. Otrais lasījums ir noderīgs tāpēc, ka ļauj akciju salīdzināt ar obligāciju vai noguldījuma ienesīgumu, izsakot abus vienā un tajā pašā mērvienībā.

Reizinātāji ir vairāki, un katram ir sava lietošanas joma. Vēsturiskais P/E balstās pēdējo divpadsmit mēnešu peļņā, bet prognozētais izmanto analītiķu gaidas, tāpēc tas ir tieši tik precīzs, cik precīzas ir pašas gaidas. Uzņēmuma vērtības attiecība pret peļņu pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EV/EBITDA) neitralizē atšķirīgu parādu slogu un nodokļu režīmu, tāpēc noder, salīdzinot uzņēmumus no dažādām valstīm. Bankām un apdrošinātājiem biežāk lieto cenas attiecību pret bilances vērtību (P/B), bet zaudējumus nesošiem, strauji augošiem uzņēmumiem attiecību pret apgrozījumu (P/S).

Reizinātājs pats par sevi neko nenozīmē: tas ir salīdzināšanas, nevis vērtēšanas rīks. Jēgpilni to var salīdzināt ar tās pašas nozares uzņēmumiem un ar paša uzņēmuma vēsturi, jo dažādās nozarēs normālais līmenis atšķiras vairākkārt. Augsts reizinātājs nozīmē, ka tirgus gaida strauju peļņas pieaugumu, un, ja gaidas nepiepildās, cena krīt strauji. Zems reizinātājs var liecināt gan par izdevīgu pirkumu, gan par strukturālām problēmām, piemēram, par nozari, kas sarūk, un pēdējo gadījumu mēdz saukt par vērtības lamatām.

Vislielākā kļūda ir lietot reizinātāju mehāniski. Cikliskiem uzņēmumiem, piemēram, izejvielu ražotājiem, P/E ir viszemākais tieši peļņas cikla augstākajā punktā, tātad sliktākajā brīdī pirkšanai. Vienreizēji darījumi, piemēram, īpašuma pārdošana, uzpūš peļņu un samazina reizinātāju bez jebkādas saistības ar pamatdarbību, tāpēc gada pārskatā vienmēr ir vērts atrast, cik liela daļa peļņas nāk no pamatdarbības. Ja peļņa ir negatīva, rādītājs vispār zaudē jēgu, un tā vietā jāskatās naudas plūsma un apgrozījuma dinamika.

Praktiski strādāt ir vērts noteiktā secībā. Vispirms pārbauda, par kuru periodu peļņa ņemta un vai tā ir vēsturiska vai prognozēta; tad noskaidro, vai peļņā nav iekļauti vienreizēji ieņēmumi; pēc tam salīdzina rādītāju ar trim līdz pieciem tās pašas nozares uzņēmumiem un ar paša uzņēmuma vidējo rādītāju vairāku gadu garumā; visbeidzot pārbauda parāda apjomu un naudas plūsmu, jo tieši tie rāda, vai peļņa ir noturīga. Ja kāds no šiem soļiem nav izpildāms, jo dati nav pieejami, tas pats par sevi ir noderīga informācija par uzņēmuma caurskatāmību.