Tirgus skrējiens, kas pazīstams arī kā skrējiens tirgū, ir situācija, kurā patērētāji izvēlas palielināt noteiktu preču un pakalpojumu iegādi, jo pastāv draudi, ka šo produktu piedāvājums drīzumā tiks samazināts. Dažos gadījumos šāda veida palaišanas aktivizēšana faktiski radīs tādu situāciju, no kuras patērētāji baidījās, ka tas notiks. Tā kā arvien vairāk cilvēku pērk visu pieejamo piedāvājumu, citiem patērētājiem paliek pieprasījums, bet nav piedāvājuma, kas savukārt izraisa vēl lielāku pieprasījumu, ko piegādātāji nevar apmierināt īstermiņā.
Viens no biežākajiem tirgus ieskrējiena iemesliem ir patērētāju bailes, ka kāds gaidāmais notikums vismaz uz laiku kavēs piekļuvi noteiktām precēm un pakalpojumiem. Piemēram, pastāv liela iespējamība, ka patērētāji palielinās tādu preču iegādi kā ūdens pudelēs, baterijas un konservi, ja pastāv draudošas dabas katastrofas draudi, kas varētu pārtraukt piegādi no pārtikas preču veikaliem. Līdz ar to lielveikaliem var būt grūti sekot līdzi pēkšņi lielajam pieprasījumam pēc noteiktiem produktiem. Kad patērētāji sāk pamanīt tukšus plauktus, tas savukārt rada vēlmi pirkt visus pāri palikušos produktus, kas, iespējams, varētu būt noderīgi.
Tāda pati vispārējā tirgus darbības koncepcija var rasties arī tad, ja patērētāji uztver, ka ekonomikā drīzumā notiks vai jau ir notikušas nelabvēlīgas pārmaiņas. Viens no labākajiem piemēriem ir banku darbība. Šajā konkrētajā tirgus darbībā patērētāji sāk izņemt resursus no dažāda veida banku kontiem un krāt skaidru naudu mājās. Ideja ir tāda, ka banku bankrotēšanas gadījumā vismaz skaidrā nauda būtu pieejama, lai turpinātu veikt būtiskus pirkumus, līdz krīze būs mazinājusies. Banku skrējiena rezultāts ir tāds, ka gaidāmā finanšu krīze parasti tiek paātrināta, iespējams, situāciju pasliktinot, nekā tā būtu bijusi pretējā gadījumā.
Mēģinājums izvairīties vai vismaz samazināt tirgus darbības ietekmi bieži vien ir daudzu uzņēmumu un finanšu iestāžu mērķis. To dažkārt pārvalda, īslaicīgi palielinot krājumus, ja ir sagaidāms, ka tas tiks palaists. Lielveikalu vadītājs, kurš no iepriekšējās pieredzes zina, kuras preces patērētāji iegādāsies vairumā tieši pirms viesuļvētras, iespējams, apstiprinās pasūtījumus lielākam šo produktu daudzumam, tādējādi ļaujot īstermiņā efektīvi tikt galā ar pieaugošo pieprasījumu. Valdības var arī izmantot dažādas stratēģijas, lai pārliecinātu patērētājus, ka bankas un citas finanšu institūcijas paliks atvērtas pat tad, kad ekonomika ieies lejupslīdes vai depresijas periodā, kas savukārt palīdz samazināt banku darbības pārtraukšanas iespējamību un novērst situāciju, kad patērētāju uzvedība rada situāciju. sliktāk.
SmartAsset.