Transaktīvā atmiņa ir savstarpēji atkarīga atmiņas forma, kas apvieno individuālo atsaukšanu ar sistemātisku grupas atsaukšanu. Tas bieži vien ietver vairākus cilvēkus grupā, kuri atceras atsevišķus informācijas aspektus, kas kopā veido pilnīgu atmiņu. Transaktīvā atmiņa ir pretstats neatkarīgai atmiņai, kuras pamatā ir viena persona, kas nodrošina pilnīgu atsaukšanu.
Vārda “transaktīvs” sakne ietver latīņu prefiksu “trans”, kas nozīmē “pāri” vai “cauri”, tādējādi uzsverot, ka transaktīvā atmiņa ir ekspansīva darbība, kas tiek veikta vairākos prātos, nevis vienam prātam. Piemēram, ģimene, kas atceras desmit gadus vecu vasaras pikniku vai ģimenes atkalapvienošanos, var paļauties uz brāļiem un māsām, māsīcām, vecvecākiem un tantēm, lai apkopotu visus šīs dienas stāstus un situācijas. Šo daudzveidīgo atmiņu summa, kas savākta no plaši izplatītiem avotiem, būtu transaktīvās atmiņas izpausme.
Grupa, kas piedalās transaktīvā atmiņā, var būt tik maza kā divi cilvēki, ko socioloģiskās aprindās sauc par “diādi”, vai tikpat liela kā sabiedrība ar simtiem vai tūkstošiem cilvēku. Šāda veida atmiņu var izmantot uzņēmējdarbībā vai valdībā, lai uzlabotu efektivitāti. Personīgās attiecībās un sociālajās grupās transaktīvā atsaukšana var izrādīties vērtīgs saiknes instruments neatkarīgi no tā, vai to izmanto spontāni un neformāli vai kā izdomātu vēstures, folkloras un mantojumu stāstu glabātuvi.
Pētot transaktīvo atmiņu, psihologi spēj izpētīt intimitāti attiecībās un to, kā viena cilvēka domas ir saistītas ar vai papildina citas personas domas. Transaktīvās atsaukšanas izpēte ietver analīzi, kā informācijas biti tiek apstrādāti un saglabāti cilvēka smadzenēs un kā smadzenes saista atšķirīgus datu gabalus, lai izveidotu shēmu. Psihologi un sociologi, kas pēta transaktīvo atmiņu, arī cenšas saprast, kā šīm saglabātajām atmiņām var efektīvi piekļūt, lai tās izmantotu nākotnē.
Pētnieki parasti atzīst, ka efektīva transaktīvā atmiņa ir atkarīga no visām trim atmiņas sistēmas daļām, nevis tikai no grupas atsaukšanas. Pilna atmiņas sistēma sastāv no individuālās atmiņas, ārējās atmiņas un transaktīvās atmiņas. Individuālā atmiņa ir sadalīta trīs fāzēs: kodēšana, informācijas glabāšana un informācijas izguve. To lielā mērā ietekmē cilvēka atmiņas prasmes, spontānas vai apzinātas asociācijas, kas rodas starp informācijas daļām, saglabājot atmiņu, un atdalītu detaļu klātbūtne, kas tiek glabāta ar nesaistītu informāciju. Tas viss veicina individuālās atmiņas panākumus vai neveiksmes — un galu galā jebkuru darījumu atsaukšanu, kas balstās uz indivīdu apkopošanu.
Ārējā atmiņa attiecas uz datu un notikumu glabāšanu ārpus cilvēka smadzenēm. Cilvēki, kuri ieraksta informāciju par notikumiem žurnālos, piezīmju grāmatiņās vai datorā, veido ārējo atmiņu. Fotogrāfijas, video, mūziku un citus mākslas veidus, piemēram, gleznas, var izmantot arī, lai iekapsulētu atmiņas. Pat pārtikas preču saraksti, tālruņu saraksti un grafiki saglabā informāciju kā daļu no ārējās atmiņas. Ārējās atmiņas ir kā datora dublējumkopijas; tie nodrošina cilvēka smadzenēm pamudinājumus atsaukt atmiņā notikumus, kas nav pilnībā izgūstami ar prātu vien.
Lai transaktīvā atcerēšanās darbotos, tā ir atkarīga gan no individuālās, gan ārējās atmiņas panākumiem. Transaktīvās atmiņas kodēšana, glabāšana un piekļuve ir pārdomātāka un plānotāka. Kodēšanai grupa var oficiāli apspriest, kāda informācija visai grupai ir jāatceras un kurš būs atbildīgs par dažādu informācijas aspektu atcerēšanos. Uzņēmumā priekšnieks var uzdot konkrētus cilvēkus atcerēties datumus, e-pasta adreses un veicamos uzdevumus. Glabāšanas metodi var arī plānot, izmantojot ārējo atmiņu un cilvēkus ar izcilām metamiņas prasmēm.
Jaunā laikmeta spiritisti izmanto transaktīvās atcerēšanās jēdzienu tālāk, uzskatot, ka tā sastāv no ārējās atmiņas, kas glabājas kosmosā un ir pieejama jebkuram cilvēkam, kurš var piekļūt grupai vai universālajam prātam. Viņi uzskata, ka šis universālais prāts darbojas kā sava veida visu zinošs datu centrs, kurā cilvēki var iegūt informāciju par pagātnes dzīvēm, dievišķajām zināšanām un, iespējams, pat nākotni. Transaktīvā atsaukšana kā garīgs instruments ir pretrunīgs piedāvājums, kas liek domāt, ka cilvēki var balstīties uz informāciju vai idejām, kuru izcelsme ir ārpus viņu pašu pieredzes.