Tuvredzība jeb tuvredzība ir bieži sastopams redzes stāvoklis, kad cilvēks var skaidri redzēt tuvus objektus, bet tālumā esošie objekti šķiet izplūduši. Tehniski pazīstama kā tuvredzība, tuvredzību parasti izraisa neparasti garš acs ābols, kas liek gaismas stariem fokusēties pārāk tālu tīklenes priekšā vai acs aizmugurē, nevis tieši uz tīklenes virsmu. Tā kā gaisma tiek fokusēta pārāk agri, uz tīklenes paliek izplūdis attēls.
Tuvredzība bieži attīstās strauji augošiem skolas vecuma bērniem un pasliktinās pusaudža gados, tāpēc, lai saglabātu skaidru redzi, ir bieža jāmaina brilles vai kontaktlēcas. Tuvredzība parasti stabilizējas, kad organisms pārstāj augt divdesmito gadu sākumā. Personai, kurai ir attīstījusies tuvredzība, var rasties neskaidra redze, galvassāpes, acu nogurums vai bieža šķielēšana. Nekoriģēta tuvredzība pēc braukšanas, televīzijas skatīšanās vai sporta spēlēšanas var izraisīt nogurumu.
Optometrists vai oftalmologs var apstiprināt tuvredzības diagnozi visaptverošas acu pārbaudes laikā. Šī acu stāvokļa ārstēšana ir atkarīga no vairākiem faktoriem, tostarp pacienta vecuma, nodarbošanās un aktivitātēm. Acu ārsti tuvredzību visbiežāk koriģē ar koriģējošām lēcām, piemēram, recepšu brillēm vai kontaktlēcām, kas kompensē acs iegareno formu un ļauj gaismai pareizi fokusēties uz tīkleni. Atkarībā no tuvredzības pakāpes, lai nodrošinātu skaidru redzi, var būt visu laiku jānēsā koriģējošās lēcas. Tomēr, ja traucējuma pakāpe ir neliela, brilles vai kontakti var būt nepieciešami tikai tādām darbībām, kurām nepieciešama redze tālumā, piemēram, braukšana, televizora skatīšanās vai tāfeles lasīšana.
Nesen refrakcijas ķirurģija ir kļuvusi par populāru iespēju samazināt vai novērst nepieciešamību pēc koriģējošām lēcām. Visizplatītākais refrakcijas ķirurģijas veids ir lāzera palīdzību in situ keratomileusis (LASIK), kurā ķirurgs nogriež nelielu atloku radzenes augšdaļā, eksimēra lāzers noņem daļu radzenes audu, un atloks tiek nomainīts. . Vēl viens refrakcijas ķirurģijas veids ir fotorefraktīvā keratektomija (PKR), kurā eksimēra lāzers noņem radzenes audu slāni, lai saplacinātu radzeni. Abas procedūras ļauj gaismas stariem pareizi fokusēties uz tīkleni.
Acu ārsti var arī ārstēt tuvredzību ar ortokeratoloģiju — neinvazīvu procedūru, kas ietver īpaši izstrādātu stingru vai daļēji elastīgu gāzi caurlaidīgu kontaktlēcu nēsāšanu, kas lēnām maina radzenes izliekumu. Kontaktlēcas tiek nēsātas guļot, un, no rīta lēcas izņemot, radzene uz laiku saglabā jauno formu. Tas ļauj pacientam skaidri redzēt bez koriģējošām lēcām.
Šobrīd tuvredzību nevar izārstēt. Tomēr pareizai diagnozei, pareizai acu aprūpei un konsekventai stāvokļa uzraudzībai vajadzētu palīdzēt atgriezt lietas perspektīvā.