Kas ir radzenes epitēlijs?

Epitēlija cilmes šūnas atrodas nevis radzenes centrā, bet tās malā, pārejas joslā uz acs baltumu, ko sauc par limbu. No turienes jaunās šūnas pārvietojas uz centru un vienlaikus uz augšu pa kārtām, līdz virspusē noslāņojas un tiek aizskalotas ar asarām.

Tādējādi visa epitēlija nomaiņa notiek dienu līdz nedēļu laikā, un tas ir viens no ātrāk atjaunojošajiem audiem organismā. Tieši šī iemesla dēļ virspusējs radzenes skrāpējums parasti aizaug ļoti ātri un bez rētas.

Ja bojāta bazālā membrāna, jaunais epitēlijs pieķeras vāji. Tad var veidoties atkārtotas erozijas: cilvēks, no rīta atverot aci, izrauj tikko pieaugušo epitēlija laukumu, un asas sāpes atkārtojas pēc nedēļām vai mēnešiem.

Ja iet bojā pašas limba cilmes šūnas, piemēram, pēc ķīmiska apdeguma ar sārmu, radzene vairs nespēj sevi atjaunot. Tad uz tās aug konjunktīvas audi ar asinsvadiem, radzene kļūst duļķaina un redze zūd. Tas ir daudz smagāks bojājums nekā skrāpējums, lai gan sākumā abi var izskatīties līdzīgi.

Radzenes epitēlijā ir viens no blīvākajiem jušanas nervu galu tīkliem visā cilvēka ķermenī. Šos galus nes trīskāršā nerva acs zara šķiedras, kas ieiet radzenē no malas un beidzas starp epitēlija šūnām.

Tāpēc pat mikroskopisks epitēlija bojājums rada sajūtu, ka acī ir liels svešķermenis, kopā ar spēcīgu asarošanu, gaismas bailēm un nespēju atvērt aci. Šī nesamērība starp bojājuma lielumu un sāpēm ir raksturīga tieši radzenei.

Tas pats nervu tīkls nodrošina radzenes refleksu: pieskāriens radzenei liek abām acīm momentāni aizvērties. Reflekss ir arī aizsardzības mehānisms, un tā zudums ir nopietna pazīme.

Ja radzenes jutība zūd, piemēram, pēc herpes vīrusa infekcijas vai nerva bojājuma, cilvēks pārstāj just bojājumu un retāk mirkšķina. Tad radzene var izčūloties gandrīz nemanot, un tieši tāpēc nejutīga radzene ir bīstamāka nekā sāpīga.

Kontaktlēca guļ tieši uz epitēlija un ierobežo skābekļa piekļuvi. Ilgstoša valkāšana, sevišķi gulēšana lēcās, pazemina epitēlija izturību un ļauj mikrobiem pieķerties. Tieši tāpēc smagākie radzenes iekaisumi ir tik cieši saistīti ar kontaktlēcu lietošanas paradumiem, nevis ar pašām lēcām.

Atsevišķi jāmin ūdens. Peldēšana, dušošanās un lēcu skalošana krāna ūdenī ir saistīta ar retu, bet ļoti smagu vienšūņu izraisītu radzenes iekaisumu, kas sākotnēji izskatās kā parasts kairinājums.

Nekavējoties pie acu ārsta jādodas, ja acs ir sarkana un sāpīga kopā ar redzes pasliktināšanos vai gaismas bailēm, ja acī jūtama svešķermeņa sajūta, kas nepāriet dažu stundu laikā, ja uz radzenes redzams balts plankums, vai ja simptomi rodas kontaktlēcu lietotājam. Ķīmiska viela acī prasa ilgstošu skalošanu ar ūdeni un tūlītēju palīdzību.

Acu pilienus ar nejutīgumu izraisošu vielu nelieto ilgāk, nekā norādījis ārsts: tie noslāpē sāpes, bet aizkavē epitēlija dzīšanu. Šeit aprakstīti tikai mehānismi, diagnozi nosaka oftalmologs.

Nosaukumi ir līdzīgi, bet abi slāņi ir gandrīz pilnīgi pretēji. Epitēlijs ir ārējais daudzkārtainais slānis, kas dalās visu mūžu un atjaunojas dienu laikā. Endotēlijs ir iekšējais, viena šūnu kārta uz radzenes aizmugures, un tas praktiski nedalās; zudušās šūnas neatjaunojas, bet atlikušās izplešas, lai aizsegtu robu.

Atšķiras arī uzdevums. Epitēlijs neļauj šķidrumam ieplūst no ārpuses. Endotēlijs aktīvi sūknē šķidrumu no radzenes atpakaļ acs iekšienē un tādējādi notur radzeni sausu un caurspīdīgu.

No tā izriet atšķirīgas izpausmes. Epitēlija bojājums dod pēkšņas, asas sāpes ar ātru dzīšanu. Endotēlija nepietiekamība dod lēni pieaugošu, nesāpīgu redzes miglošanos, kas raksturīgi ir sliktāka no rīta un dienas gaitā mazinās, jo naktī aiz aizvērtiem plakstiņiem šķidrums neiztvaiko.

Praktiskā sekas: epitēliju var noņemt un tas ataugs, un tieši uz to balstās virspusējās redzes korekcijas operācijas. Endotēliju nomainīt var tikai ar pārstādīšanu.

Caurspīdīgums nav pašsaprotams. To nodrošina vairāki apstākļi vienlaikus: asinsvadu trūkums, ļoti regulārs kolagēna šķiedru izkārtojums stromā, noteikts ūdens saturs un epitēlija šūnu sakārtojums ar vienmērīgu gaismas laušanas rādītāju.

Ja kāds no šiem apstākļiem zūd, radzene kļūst duļķaina. Tieši tāpēc radzenes pietūkums vai asinsvadu ieaugšana tik tieši pasliktina redzi, pat ja acs pārējā daļa ir vesela.

Vēl viena mazāk zināma lieta: tieši radzene, nevis lēca, ir acs spēcīgākā gaismas laušanas virsma. Lielākā daļa acs optiskā spēka rodas gaisa un asaru plēvītes robežā uz radzenes priekšējās virsmas.

No tā izriet divas atziņas. Pirmkārt, tieši tāpēc redzes korekcijas operācijas izmaina radzenes formu, nevis lēcu. Otrkārt, tāpēc peldot zem ūdens bez maskas redze ir izplūdusi: ūdens radzenes priekšā gandrīz izdzēš šo robežvirsmu un acs zaudē lielāko daļu sava optiskā spēka.