Ūdensnecaurlaidīgs pārklājums ir viela vai materiāls, kas izgatavots, lai pārklātu objektu vai virsmu un novērstu to no jebkādas negatīvas ietekmes no ūdens iedarbības. Ūdensizturīgos pārklājumus izmanto daudzās dažādās situācijās un dažādās profesijās. Būvstrādnieki un amatnieki var izmantot kādu ūdensizturīgu pārklājumu, piemēram, ūdensnecaurlaidīgu krāsu, traipu, akrila polimērus vai eļļas, lai koks, cements vai metāls netiktu pakļauts ūdens iedarbībai. Daudzas personas izmanto ūdensnecaurlaidīgus materiālus, lai segtu savas pārnēsājamās elektroniskās ierīces, jo tās bieži ir dārgas un var tikt viegli sabojātas, nonākot saskarē ar ūdeni. Ūdensnecaurlaidīgu pārklājumu projektu var veikt profesionāļi vai amatieri ar atbilstošiem materiāliem.
Ūdens var bojāt dažādas vielas un virsmas dažādos veidos, pamatojoties uz konkrēto veidu, kādā ūdens molekulas mijiedarbojas ar virsmu. Koksne mēdz būt ļoti poraina, ļaujot ūdens molekulām piesātināt koka virsmas un izraisīt to sadalīšanos un puvi. Savukārt metālu bieži oksidē ūdenī vai gaisā esošais skābeklis; šis process mēdz būt daudz ātrāks ūdens, īpaši sāļa vai skāba ūdens, klātbūtnē. Metāla oksidēšanās rezultātā veidojas rūsa. Ja pārnēsājamas elektroniskas ierīces, piemēram, mūzikas atskaņotāji un mobilie tālruņi, tiek pakļauti ūdens iedarbībai, iekšējās elektriskās daļas var izraisīt īssavienojumu, padarot ierīces nederīgas.
Ūdensnecaurlaidīgs pārklājums ir īpaši izgatavots, lai novērstu īpašos draudus, ko ūdens rada konkrētai vielai. Ūdensnecaurlaidīgs koka pārklājums, piemēram, dažu veidu krāsas vai traipi, ir izgatavots, lai aizpildītu un bloķētu koka poras, lai ūdens nevarētu iekļūt tajā. Pārklājumi betonam un cementam darbojas līdzīgi. Ūdensnecaurlaidīgs metāla pārklājums parasti ir sava veida lipīga, eļļaina viela, kas atgrūž ūdeni, neļaujot tam pieskarties metālam. Plastmasas vai gumijas apvalkus vai pārsegus parasti izmanto, lai novērstu elektronisko ierīču bojājumus no ūdens.
Ir vairākas eksotiskākas metodes, kā aizsargāt dažas vielas, īpaši metālus, no ūdens iedarbības. Cinkošana ir viens process, ko izmanto, lai aizsargātu tēraudu vai dzelzi no rūsēšanas. Tērauds vai dzelzs ir pārklāts ar plānu cinka slāni, kas oksidējas daudz vieglāk nekā metāls, ko tas aizsargā. Šī ir “upurēšanas” metode metāla aizsardzībai — viss cinks tiek oksidēts, pirms dzelzs vai tērauds var sarūsēt.