Upura mentalitāte ir prāta stāvoklis, kurā cilvēks bieži var nonākt pēc vardarbības vai neveiksmīgiem notikumiem. Šis prāta stāvoklis parasti liek cilvēkam domāt, ka viņam ir maza kontrole pār savu dzīvi un ka notiekošie notikumi ir kāda cita darbības rezultāts. Lai gan pastāv leģitimitāte, ka dažas lietas, kas notiek cilvēka dzīvē, ir saistītas ar kāda cita rīcību, šāda veida domāšana parasti paplašina šo uztveri daudz vairāk, nekā ir saprātīgi. Upura mentalitāte bieži var apgrūtināt personas virzību uz priekšu savā dzīvē, kā arī var izraisīt vairākas sekundāras problēmas.
Lai gan upura mentalitāte katrai personai var izpausties atšķirīgi, kopumā tas ir prāta stāvoklis, kurā cilvēks parasti uzliek atbildību par to, kas notiek viņa dzīvē, kādam citam. To bieži izraisa vardarbība vai traģēdija cilvēka dzīvē, kas liek viņam izjust kontroles trūkumu. Piemēram, kāds, kas bērnībā tika fiziski vai emocionāli vardarbīgs, jūtas bezspēcīgs, lai apturētu vardarbību kā bērns, un reiz pieaugušais var turpināt izjust šāda veida bezspēcību upura mentalitātes dēļ.
Ir svarīgi atzīmēt, ka upura mentalitāte attīstās pēc vardarbības vai traģēdijas, bet turpinās normālā vai veselīgā dzīvē. Kāds, kurš ir cietis no vardarbības, bet vairs neatrodas aizskarošā situācijā, var vainot savu varmāku par saņemto sodu par ātruma pārsniegšanu, nevis uzņemties atbildību par pārāk ātru braukšanu. Citas problēmas, kas rodas, piemēram, slimošana, bērnu neatbilstoša uzvedība, darba zaudēšana un attiecību pārtraukšana, parasti tiek vainotas kāds cits. Ja kādam ir upura mentalitāte, viņš nevar uzņemties atbildību par notikušo.
Šāda veida upura mentalitāte parasti izriet no faktiskas bezpalīdzības, piemēram, tuvinieka zaudējuma dabas katastrofas vai vardarbības akta dēļ, kas bija ārpus personas kontroles. Tomēr šīs bezpalīdzības paplašināšana citās cilvēka dzīves daļās var būt ārkārtīgi kaitīga un apgrūtināt personai pāriet no notikumiem, kas izraisīja upura mentalitāti. Viens no pirmajiem soļiem, kas daudziem cilvēkiem jāveic, lai atbrīvotos no šīs mentalitātes, ir piedot vardarbības vai traģēdijas avotam un piedot sev, ka nespēja to apturēt. Tas var palīdzēt cilvēkam sākt pārvarēt notikušo un sākt saprast, kā viņš var pārņemt kontroli pār to, kas notiek viņa dzīvē.