Ugunsgrēks vienkāršāk izsakoties ir nekontrolēts un postošs ugunsgrēks, jo īpaši tāds, kas apdraud cilvēku problēmas, piemēram, veselību vai īpašumu, vai dabas problēmas, piemēram, mežus vai savvaļas dzīvniekus. Šādu ugunsgrēku var izraisīt jebkurš no daudzajiem iespējamajiem ugunsgrēka avotiem, un tas var būt gandrīz jebkura mēroga. Ugunsgrēku galvenokārt nosaka tā postošais un nekontrolējamais raksturs, nevis tā lielums vai izcelsme. Ugunsgrēks noliktavā, kas iznīcina inventāru, un meža ugunsgrēks varētu tikt uzskatīti par ugunsgrēkiem, savukārt sveces liesma un ugunskurs nevarētu uzskatīt. Uzņēmumi, māju īpašnieki un citi var veikt dažādus preventīvus pasākumus, lai izvairītos no ugunsgrēkiem un samazinātu nodarīto kaitējumu, ja tas notiek.
Ugunsgrēks var sākties dažādos veidos. Piemēram, zibens spēriens ir iespējams dabisks nekontrolēta ugunsgrēka cēlonis. Ugunsgrēks var izcelties nejauši, izmantojot sliktu elektrības vadu, neuzmanīgu priekšmetu novietošanu uz karstas plīts, neuzmanīgu degošas cigaretes izmešanu vai kādu no daudziem citiem veidiem. Uzliesmojumu var izraisīt arī apzināti kā tiešu uzbrukumu citai personai ar viņa īpašumu vai nekontrolētu psiholoģisku impulsu palīdzību. Nekontrolēti impulsi, lai apzināti izraisītu ugunsgrēkus, destruktīvus vai citādi, tiek saukti par piromāniju.
Ugunsgrēks, īpaši liels, var kļūt diezgan bīstams, galvenokārt gaisa kustības dēļ, ko tas var izraisīt. Uguns mēdz virzīt karstu gaisu uz augšu, tādējādi liekot apkārtējam gaisam ieplūst ugunsgrēka zonā. Šis gaisa pieplūdums nodrošina ugunim daudz skābekļa, izraisot tai ļoti strauju augšanu un izplatīšanos, ja ir pieejams pietiekami daudz degvielas, lai to varētu darīt. Šo parādību dažreiz sauc par uguns vētru. Ugunsgrēks lielākoties kļūst pašpietiekams, jo, kamēr tam būs pietiekami daudz degvielas, tas spēs nodrošināt sev pietiekamu gaisa padevi.
Arhitekti, ēku pārvaldnieki un dažādi citi eksperti bieži pieliek lielas pūles, lai izvairītos no iespējamiem ugunsgrēku radītiem bojājumiem, jo īpaši, ja tiek apdraudētas cilvēku dzīvības vai vērtīgi krājumi. Sarežģītas sprinkleru sistēmas var būt izstrādātas tā, lai cilvēkiem būtu laiks izkļūt no ēkas, pirms tos sasniedz ugunsgrēks, vai rūpīgi apbērt inventāru ar antipirēnu, novēršot pēc iespējas lielākus bojājumus. Ugunsdrošas durvis un citas ugunsdrošas būvdetaļas ir iekļautas daudzos ēku projektos, lai ierobežotu ugunsgrēku konkrētā ēkas daļā vai vismaz palēninātu tā izplatīšanos.