Uzmācīgas domas ir nevēlamas idejas, atmiņas vai traumatiski uzplaiksnījumi, kas atkārtoti nonāk cilvēka domāšanā. Tas var ietvert neērtas un satraucošas domas par kontroles zaudēšanu, vardarbīgu vai perversu darbību veikšanu, bailes no sāpēm, bailēm no nāves vai citu cilvēku sāpināšanu. Tie var ietvert arī nelaimīgu vai traumatisku notikumu un sarunu pārdzīvošanu, apspiestu atmiņu atmiņu pārdzīvošanu vai ārkārtēju satraukumu par nākotnes notikumiem. Lai gan ir normāli, ka ikvienam reizēm rodas nepatīkamas, bailīgas vai satraucošas domas, uzmācīgas domas kļūst par problēmu, ja cilvēks nevar tās atlaist vai atšķirt to, kas ir īsts no iedomātā.
Cik bieži tās ir?
Pētījumi liecina, ka gandrīz 90% cilvēku piedzīvo kādu nevēlamu uzmācīgu domāšanas veidu. Lielākā daļa cilvēku šīs domas noraida un ātri vien nosauc tās kā nesaprātīgas, bezjēdzīgas vai pārāk sāpīgas, lai par tām ilgi domātu. Citi var vairāk cīnīties un nevarēs viņus tik viegli atlaist. Kompulsīvas, pārmērīgas vai trauksmes pārņemtas domas, kas pārvar cilvēka domāšanu, var izraisīt lielu emocionālu, garīgu un fizisku stresu. Šīm personām var būt nepieciešama profesionāla palīdzība.
Cēloņi un simptomi
Ir dažādi iemesli, kāpēc kādam var rasties uzmācīgas domas, taču tās bieži vien ir ārkārtīgi traumatiskas vai biedējošas pieredzes vai garīgās veselības problēmas rezultāts. Piemēram, persona, kas tika uzmākta, var ciest no sāpīgām pēctraumatiskā stresa uzplaiksnījumiem. Dažus cilvēkus šīs atmiņas pārņem vairākas dienas, pilnībā izjaucot viņu dzīvi ar intensīvām garīgām mokām, savukārt citiem var rasties periodiskas, uzmācīgas domas, kas izraisa īslaicīgu trauksmi.
Nopietnākos gadījumos indivīds, kurš piedzīvo uzplaiksnījumu, var mainīt savu lomu sāpīgā situācijā. Piemēram, persona, kas tika uzmākta, var uzskatīt sevi par personu, kas veic uzmākšanos, nevis kā upuri. Citi var piedzīvot atskatu tā, it kā viņi būtu trešā persona, kas vēro notikumu. Tas bieži notiek tāpēc, ka situācija bija tik traumatiska vai biedējoša, ka persona nevar to atkārtoti piedzīvot pirmajā personā.
Personai, kura nevar atbrīvoties no šīm satraucošajām domām, var rasties grūtības naktī aizmigt vai pamosties ar murgiem. Viņš vai viņa var kļūt nemierīgs un ciest no panikas lēkmēm. Daži cilvēki kļūst nomākti, jo baidās, ka viņi nekad nebūs brīvi no domām. Dažos gadījumos pacienti var mēģināt pašārstēties, lietojot alkoholu un narkotikas, lai novērstu domu atkārtošanos; diemžēl tas bieži vien pasliktina trauksmi, depresiju un citus simptomus. Satraucošās domas var kļūt tik uzmācīgas, ka cilvēks nevar normāli funkcionēt un nespēj efektīvi noturēt darbu vai veikt ikdienas uzdevumus.
Psiholoģiskie traucējumi
Uzmācīgas domas pāriet uz nopietnāku veselības stāvokli, kad indivīdi ar noteiktiem psiholoģiskiem traucējumiem nespēj dzīvot normālu dzīvi. Tā vietā, lai izspiestu garīgos attēlus no prāta, šie indivīdi koncentrējas uz tiem. Tie ir galvenais posttraumatiskā stresa traucējumu (PTSD) un obsesīvi-kompulsīvo traucējumu (OCD) simptoms.
Cilvēki ar PTSS ir piedzīvojuši ārkārtīgi traumatisku notikumu, kas izraisa ilgstošas psiholoģiskas problēmas. Cietušie bieži redz murgus, notikuma mirkļus, kā arī uzmācīgas atmiņas un domas. Viņi bieži jūtas dusmīgi un bezcerīgi un attālinās no ģimenes un draugiem; viņi var mēģināt izvairīties no situācijām, kas varētu izraisīt atmiņas vai uzplaiksnījumus.
OKT parasti raksturo obsesīvas idejas un bailes, kas kļūst nepārvaramas. Šīs uzmācīgās domas var būt saistītas ar bailēm no baktērijām, vajadzību pēc kārtības vai kaut ko agresīvāku vai seksuālāku. Indivīdi var rīkoties pēc vardarbīgām uzmācīgām domām vai arī viņus var apsēst bailes tām sekot. Piemēram, cilvēku var pārņemt doma nodurt nevainīgu cilvēku un darīt visu iespējamo, lai izvairītos no visiem nažiem. Cilvēki, kuriem ir šis traucējums, izjūt ļoti spēcīgu piespiešanos savām apsēstībām un var kļūt ārkārtīgi noraizējušies, ja viņi to nevar izdarīt.
Apstrāde
Garīgās veselības eksperti saka, ka neliela daļa uzmācīgas domāšanas ir pilnīgi normāla vairumam cilvēku. Personām, kuras satrauc neregulāras satraucošas domas, parasti nav nepieciešama profesionāla palīdzība, un viņi spēj racionalizēt savu domāšanu un samērā ātri virzīties uz priekšu. Cilvēkiem, kuri uzskata, ka viņi nevar atbrīvoties no šīm domām vai kuri nespēj normāli funkcionēt, jāmeklē ārstēšana.
Trīs visizplatītākie terapijas veidi cilvēkiem, kuri cieš no uzmācīgām domām, ir iedarbības terapija, kognitīvā uzvedības terapija un zāļu terapija. Ekspozīcijas terapija palīdz pacientam stāties pretī savām bailēm tieši drošā vidē, lai persona varētu iemācīties ar tām tikt galā. Tā ir izplatīta terapija cilvēkiem ar PTSS. Kognitīvās uzvedības terapija māca pacientam stāties pretī savām bailēm, izrunājot tās vai uzticot atmiņas garīgās veselības speciālistam, tuvam draugam vai uzticības personai. Šī terapija palīdz pacientam atpazīt, kad viņa domāšana ir negatīva vai neprecīza, un izdomā, kā labāk tikt galā ar situācijām, kas izraisa satraucošas domas.
Daudzi pacienti, kas cieš no pamata garīgiem vai medicīniskiem stāvokļiem, tiek ārstēti arī ar medikamentiem, lai palīdzētu viņiem tikt galā ar dažiem tūlītējiem simptomiem. Ir pierādīts, ka antidepresanti un prettrauksmes zāles palīdz dažiem cilvēkiem ar OCD un PTSS. Smagos gadījumos var lietot antipsihotiskos līdzekļus, taču pacientam ir jāuzrauga blakusparādību vai komplikāciju rašanās.