Valodas prasme ir spēja runāt noteiktā valodā vai spēja labi veikt dažādus valodas uzdevumus. Šim vispārīgajam terminam tiek pievērsta liela valodnieku uzmanība, taču tā precīzie parametri bieži vien nav skaidri. Dažādām iestādēm un organizācijām ir savi veidi, kā izmērīt valodas prasmes, un tas nozīmē, ka tiem, kas pēta šo cilvēka īpašību, ir jāņem vērā daudzi savi novērojumi.
Termins valodas prasme bieži tiek lietots kopā ar saistīto terminoloģiju. Tie, kas vērtē valodas prasmes, varētu runāt arī par valodas kompetenci vai lietojuma precizitāti noteiktā valodā. Bieži tiek lietots arī termins “raidums”. Plūsma lielā mērā attiecas uz paplašināta vārdu krājuma izmantošanu, lai pilnībā izteiktu sevi, kā arī nozīmē noteiktu valodas izpratnes līmeni. Brīvības definīcija var būtiski atšķirties no prasmes definīcijas, kas ir visaptverošāks valodas lietošanas termins.
Dažādas akadēmiskās iestādes ir izstrādājušas savus valodas kompetences vai prasmes testus un standartus. Piemēram, valodas prasmes indekss jeb LPI no Britu Kolumbijas Universitātes Kanādā ir viens no veidiem, kā novērtēt un raksturot indivīda kompetences līmeni noteiktā valodā. Šāda veida pārbaudes bieži izmanto, lai personas ieceltu imigrācijas, akadēmiskās lomas vai darba kontekstā.
Daudzi valodu kompetences vai prasmes pārbaudes elementi ietver kopīgas valodas lietojuma kategorijas. Četri klasiskie elementi ir runāšana, rakstīšana, klausīšanās un lasīšana. Pārbaudēs šīs četras jomas var novērtēt atšķirīgi atkarībā no patentētajām idejām par to, kas ir valodas kompetence vai prasme.
Dažas pašvaldības un kopienas, kas novērtē valodu kompetenci vai prasmes, ir izstrādājušas konkrētus “valodas prasmes līmeņus”, lai novērtētu indivīda valodas lietojumu. Daudzi no tiem sākas ar pamata izpratni par runāto valodu 1. līmenī, ar papildu līmeņiem lasīšanai un rakstīšanai, kā arī paplašinātu vārdu krājumu un paplašinātas valodas uzdevumu prasmes. Parasti augstākajos līmeņos indivīds spēj saprast sarežģītākas valodas konstrukcijas, tostarp idiomas un tautas runu. Uzlabotie prasmju līmeņi ietver arī spēju rakstīt un runāt tāpat kā lasītpratējam, kura dzimtā valoda ir angļu valoda.
Valodu prasmes modeļu izmantošana ir noderīga pasniedzējiem un skolām, taču tā var būt noderīga arī citām pusēm. Uzņēmumi darbinieku novērtēšanā var izmantot valodu kompetences vai prasmes aspektus, un vairāk demogrāfisko modeļu var palīdzēt valsts pārvaldē kopienās, kur daudziem iedzīvotājiem angļu valoda nav dzimtā. Tāpēc ir noderīgi aplūkot dažādus izveidotos modeļus un pielāgot tos lingvistiskā analītiķa vajadzībām.