TJG Online
Veselība un labsajūta

Kas ir valsts apmaksāta bērnu veselības aprūpe Latvijā?

Īsā atbilde

Latvijā bērniem līdz 18 gadu vecumam veselības aprūpi no valsts budžeta apmaksā plašākā apjomā nekā pieaugušajiem, un bērni ir atbrīvoti no pacienta līdzmaksājuma. Pakalpojumus sniedz ārstniecības iestādes, kurām ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu, un bērnu aprūpē tās var būt gan ģimenes ārstu prakses, gan pediatru un citu speciālistu kabineti.

Sistēmas centrā ir ģimenes ārsts, pie kura bērnu piereģistrē vecāki vai cits likumiskais pārstāvis. Ģimenes ārsts var būt arī pediatrs, ja viņa praksei ir līgums ar dienestu, un praksē abi varianti Latvijā pastāv līdzās. Ģimenes ārsts veic profilaktiskās apskates, vakcinē atbilstoši vakcinācijas kalendāram, ārstē biežākās saslimšanas un izraksta nosūtījumu pie speciālista vai uz izmeklējumiem tad, kad tas ir nepieciešams. Bez nosūtījuma valsts apmaksātu konsultāciju var saņemt tikai pie atsevišķiem speciālistiem, un to saraksts ir publicēts dienesta tīmekļvietnē.

Valsts apmaksātais apjoms bērniem aptver ģimenes ārsta un speciālistu konsultācijas, laboratoriskos un diagnostiskos izmeklējumus, neatliekamo palīdzību, plānveida ārstēšanu slimnīcā, rehabilitāciju noteiktos gadījumos, zobārstniecību un profilaktisko zobu higiēnu, kā arī kompensējamās zāles atbilstoši diagnozei. Tieši ar to bērnu aprūpe atšķiras no pieaugušo aprūpes: pieaugušajiem zobārstniecība lielākoties ir maksas pakalpojums un par vizītēm jāmaksā pacienta līdzmaksājums.

Valsts apmaksātu aprūpi bieži sajauc ar privāto veselības apdrošināšanu. Apdrošināšanas polise ir darba devēja vai ģimenes pirkts papildu produkts, kas sedz maksas pakalpojumus un ļauj izvairīties no rindām, bet tā neaizstāj valsts sistēmu un nav priekšnosacījums, lai bērns saņemtu ārstēšanu. Otrs izplatīts pārpratums ir uzskats, ka maksas vizīte pie privātpraktizējoša pediatra ir tas pats, kas valsts apmaksāta konsultācija: privātais ārsts bez līguma ar dienestu izraksta rēķinu pacientam, un pēc tam izdevumus var iekļaut vienīgi gada ienākumu deklarācijā kā attaisnotos izdevumus.

Praktisks piemērs: bērnam ar biežām vidusauss iekaisuma epizodēm ģimenes ārsts izraksta nosūtījumu pie otolaringologa, un konsultācija valsts apmaksātā iestādē neizmaksā neko. Ja vecāki izvēlas doties pie tā paša speciālista privātā klīnikā bez nosūtījuma, pakalpojums būs jāapmaksā pilnā apmērā. Neatliekamos gadījumos nosūtījums nav vajadzīgs vispār, un neatliekamā medicīniskā palīdzība bērnam tiek sniegta neatkarīgi no reģistrācijas pie ārsta.

Lai nenonāktu situācijā, kurā par pakalpojumu nākas maksāt nejauši, noder viens jautājums pirms pieraksta: vai šis pakalpojums konkrētajā iestādē tiek sniegts valsts apmaksātās kvotas ietvaros un vai bērnam vajadzīgs nosūtījums. Pierakstoties ir vērts uzdot arī otru jautājumu: cik ilgs ir gaidīšanas laiks un vai ir iespējams pieteikties rezerves sarakstā, ja kāds atsakās. Ierodoties vizītē, jāņem līdzi bērna personu apliecinošs dokuments, nosūtījums un iepriekšējo izmeklējumu atbildes. Ja iestāde pieprasa samaksu par pakalpojumu, kuram vajadzēja būt apmaksātam, jālūdz rakstisks pamatojums un rēķins, jo bez dokumenta vēlāk nevar ne apstrīdēt, ne atgūt samaksāto.

Kā izvēlēties un mainīt bērna ārstu

Reģistrēties pie ģimenes ārsta var jebkurā praksē, kurā ir vietas, neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas, un maiņa notiek, aizpildot pieteikumu jaunajā praksē. Pirms izvēles ir vērts noskaidrot prakses darba laiku, vai ir pieejama ārsta palīga vai māsas konsultācija pa tālruni un cik ātri var pieteikt vizīti akūtā situācijā.

Ja rodas strīds par aprūpes kvalitāti vai par to, ka pakalpojums nepamatoti prasīts kā maksas pakalpojums, sūdzību var iesniegt gan pašai ārstniecības iestādei, gan Veselības inspekcijai. Jautājumos par konkrēta pakalpojuma apmaksu un rindām skaidrojumu sniedz Nacionālais veselības dienests, kura tīmekļvietnē publicēti aktuālie noteikumi un iestāžu saraksti.

Kur vērsties ārpus darba laika

Vakaros un brīvdienās, kad ģimenes ārsta prakse ir slēgta, ar jautājumiem par bērna veselību var zvanīt ģimenes ārstu konsultatīvajam tālrunim. Tas ir paredzēts tieši situācijām, kad nav skaidrs, vai stāvoklis ir steidzams.

Ja bērnam ir apgrūtināta elpošana, krampji, apziņas traucējumi, spēcīga asiņošana, smaga trauma vai strauji pasliktinās stāvoklis, jāzvana neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam pa tālruni 113. Šajos gadījumos nav jāgaida nosūtījums un nav jāzvana ģimenes ārstam.

Ko sedz papildus

Daļai bērnu pienākas papildu atbalsts, piemēram, bērniem ar invaliditāti vai hroniskām slimībām paredzēta rehabilitācija, tehniskie palīglīdzekļi un kompensējamās zāles noteiktā kārtībā. Šos pakalpojumus parasti piesaka ar ārsta atzinumu, un rindas tiem ir atsevišķas.

Pašvaldības mēdz piešķirt savus atbalsta veidus, piemēram, kompensācijas par zobārstniecību, brillēm vai vakcīnām, kas nav valsts apmaksātas. Tos piešķir pēc deklarētās dzīvesvietas, tāpēc par konkrētajiem nosacījumiem jājautā savas pašvaldības sociālajam dienestam.

Avoti