Kas ir Valsts kases izsole?

Valsts budžeta izdevumi un ieņēmumi laikā nesakrīt, turklāt valstij regulāri jāpārfinansē agrāk uzņemtās saistības. Lai to izdarītu paredzami un pēc iespējas lētāk, valsts emitē parāda vērtspapīrus un pārdod tos izsolēs pēc iepriekš publicēta grafika. Izsoļu kalendārs un emisiju plāns ir publiski pieejams, tāpēc tirgus dalībnieki var sagatavoties un valsts izvairās no aizņemšanās steigā, kad cena parasti ir augstāka.

Pārdodamie vērtspapīri atšķiras pēc termiņa. Parādzīmes ir īstermiņa vērtspapīri, kurus pārdod ar diskontu un dzēš nominālvērtībā, tātad ieguldītāja peļņa ir starpība starp pirkšanas cenu un nominālu. Obligācijas ir vidēja un ilgtermiņa vērtspapīri ar fiksētu kuponu, ko izmaksā periodiski. Papildus tam valsts aizņemas arī starptautiskajos tirgos, emitējot eiroobligācijas ar starpnieku banku palīdzību, un šī daļa parasti ir lielāka nekā iekšzemes izsolēs piesaistītā.

Izsolē parasti nevar piedalīties ikviens: tiesības iesniegt pieteikumus ir primārajiem dīleriem jeb finanšu iestādēm, kas noslēgušas attiecīgu līgumu. Pieteikumus iesniedz elektroniski noteiktā laika logā, norādot apjomu un cenu vai ienesīgumu. Pēc pieteikumu apkopošanas emitents nosaka robežcenu un apmierina pieteikumus, kas ir labvēlīgāki par to; pārējie paliek neapmierināti. Rezultātus publisko pēc izsoles, un no tiem redzams gan pieprasījuma un piedāvājuma attiecība, gan vidējais ienesīgums.

Izsoles rezultātā veidojas tirgus noteikta valsts aizņemšanās cena. Tā ir svarīga ne tikai budžetam: valsts vērtspapīru ienesīgums kalpo par atskaites punktu citiem parāda instrumentiem valstī un tiek uzskatīts par zemākā kredītriska etalonu eiro zonā. Kad valsts parāda ienesīgums aug, sadārdzinās arī aizņemšanās uzņēmumiem un pašvaldībām, jo to emisijas tiek cenotas kā uzcenojums virs valsts līknes.

Izsoles rezultātus ir vērts lasīt divās daļās. Pieprasījuma un piedāvājuma attiecība rāda, cik liela interese bijusi par konkrēto termiņu, bet vidējais ienesīgums rāda, par kādu cenu valsts šoreiz aizņēmusies salīdzinājumā ar iepriekšējām izsolēm tajā pašā termiņā. Tieši šis salīdzinājums laikā ir informatīvs, nevis viens atsevišķs skaitlis. Visus datus publicē Valsts kase, un tirgotās emisijas ir redzamas arī biržas informācijas sistēmā.