Valsts riska prēmija atspoguļo augstāku risku, kas saistīts ar ieguldījumiem konkrētā valstī. Tas ir pieejamo procentu likmju palielinājums virs standarta, ko izmanto, lai vilinātu investorus, kuriem valsts finanšu produkti varētu nebūt pievilcīgi, jo pastāv lielāka saistību nepildīšanas iespēja. Starptautiskās aģentūras aprēķina risku investēt dažādās nācijās investoru un citu interesentu labā. Šos aprēķinus var izmantot, lai noteiktu valsts riska prēmiju ieguldījumu produktu izstrādes nolūkā.
Lai noteiktu riska prēmiju, ir nepieciešami saprātīgi finanšu instrumenti salīdzināšanai, lai tos godīgi un precīzi novērtētu. Piemēram, obligācija ar piecu gadu ienesīgumu var darboties savādāk nekā obligācija ar viena gada ienesīgumu, kas padarītu tās par sliktu kandidātu salīdzināšanai. Aprēķinos, lai atrastu valsts riska prēmiju, tiek ņemts vērā kopējais saistību nepildīšanas risks salīdzinājumā ar sākotnējo līmeni, nosakot, cik daudz vairāk valstij būtu jāpiedāvā, lai ieinteresētu ieguldītājus.
Piemēram, Šveice parasti ir valsts ar zemu saistību nepildīšanas risku; investori, kas pērk Šveices obligācijas, var būt pārliecināti par pilnu atmaksu. Turpretim Itālija piedāvā daudz riskantāku ieguldījumu. Ja abas valstis piedāvā piecu gadu obligācijas eiro denominētas ar vienādu procentu likmi, investori dotu priekšroku Šveices obligācijām, jo tās, visticamāk, tiks atmaksātas. Itālijai, iespējams, būs jāpiedāvā valsts riska prēmija, augstāka procentu likme, lai piesaistītu investorus. Piemēram, ja Šveice piedāvā 4%, itāļi varētu piedāvāt 6%.
Valsts riska prēmijas apmērs laika gaitā var mainīties. Apsvērumi var ietvert politiskos apstākļus, ekonomiskos apstākļus un ārējos faktorus, piemēram, skarbos laikapstākļus. Tautai, kas atrodas politisku satricinājumu, būtu jāpiedāvā daudz augstāka valsts riska prēmija, lai piesaistītu investorus, kuriem būtu pamatotas bažas par atmaksu, jo īpaši saistībā ar ilgtermiņa finanšu instrumentiem. Valstīm ar nabadzīgu ekonomiku, iespējams, būs jāpiedāvā vairāk, lai kliedētu bažas, ka valdība, iespējams, nespēs atmaksāt parādus, kad tie ir nobrieduši.
Investori, apsverot savas iespējas, savos aprēķinos var izvērtēt valsts riska prēmiju. Ieguvums ir tāds, ka viņi var nopelnīt vairāk procentu par saviem ieguldījumiem, radot lielākus ienākumus. Viņi var arī zaudēt pamatsummu, ja parāda instruments netiek atmaksāts. Investori, kas nevēlas riskēt, var uzskatīt, ka valsts riska prēmija nav potenciālo apdraudējumu vērta, savukārt citi var tikt piesaistīti šādam ieguldījumam, pamatojoties uz to, ka tas varētu piedāvāt vairāk naudas.