Ārvalstu valūtas risks ir risks, ka aktīva vai ieguldījuma vērtība mainīsies ārvalstu valūtas vērtības svārstību dēļ. Uzņēmumi, kas iegādājas preces ārvalstīs, parasti pērk šīs preces šīs valsts valūtā. Kad ārvalstu valūtas vērtība mainās salīdzinājumā ar vietējās valūtas vērtību, mainās iegādāto preču vērtība. Šīs vērtības izmaiņas rada risku uzņēmumam, kas iegādājas preces, un uzņēmumam, kas pārdod preces.
Preču vai pakalpojumu pirkšanas līgumi parasti ir denominēti vienā valūtā. Gan pārdevējs, gan pircējs uzņemas valūtas maiņas risku, jo, ja valūta svārstās vienā virzienā, vienai pusei uzlabojas ieguldījuma vērtība, bet otrai – pieaug izmaksas. Parasti ilgtermiņa līgumos ir iekļauti noteikumi, lai pārvaldītu šīs valūtas svārstības. Vienreizējie pirkuma līgumi paredz, ka katra no pusēm šos riskus pārvalda pati.
Uzņēmumi ar ārvalstu meitasuzņēmumiem vai ieguldījumiem pārvalda savu ārvalstu valūtas risku savās korporatīvajās bilancēs. Jebkuri ārvalstu ieguldījumi pārskata sniegšanas nolūkos ir jākonvertē atpakaļ uzņēmuma grāmatvedības valūtā. Uzņēmumi ar ārvalstu aktīviem var izvēlēties izmantot finanšu instrumentu, lai pārvaldītu šāda veida riskus.
Forward valūtas maiņas līgumi ļauj uzņēmumam noteikt noteiktus līguma parametrus noteiktam laika periodam, lai pārvaldītu valūtas risku. Šie līgumi ļauj uzņēmumam noteikt darījuma ārējo risku, bet neļauj uzņēmumam gūt labumu no svārstībām savā labā. Ārvalstu valūtas opcijas līgums ļauj uzņēmumam nākotnē pirkt vai pārdot ārvalstu valūtu. Samaksājot nodevu par šāda veida līgumu, uzņēmums iegūst pirkšanas vai pārdošanas tiesības, taču tas neprasa, lai uzņēmums pabeigtu darījumu. Ārvalstu valūtas opcijas līgums sniedz uzņēmumam iespēju pārvaldīt valūtas svārstības tā interesēs vai pret tām.
Norēķināties par precēm, kas iegādātas svešā zemē, izmantojot ārvalstu bankas kontu, kas denominēts noteiktā valūtā, ir vēl viens veids, kā uzņēmumi pārvalda valūtas risku. Šis pārvaldības veids labi darbojas uzņēmumiem, kas veic vairākus darījumus noteiktā valūtā. Bankas konta uzturēšana ārvalstī ļauj uzņēmumam izlemt, kad un vai tas pārskaitīs līdzekļus starp uzņēmuma galvenajiem bankas kontiem uz ārvalstu valūtu. Uzņēmums izlemj, kurš valūtas kurss ir tam labvēlīgs un kādu līdzekļu apjomu tas tajā laikā pārskaitīs.