Varoņa ceļojums ir notikumu grupa stāstā vai mītā, ko izmantoja Džozefs Kempbels, kuru ietekmēja Jungs, lai aprakstītu līdzīgus elementus visās mītiskajās struktūrās. Katrā stāstā, kas attēlo varoņa ceļojumu, varonim ir jāpiedzīvo soļi, kas atspoguļo cīņu par psiholoģisko veselumu vai, kā Jungs to nosauca, individuāciju.
Varoņa ceļojums sākas vai nu ar iekšējām ilgām doties meklējumos, vai ar ārēju aicinājumu, kas aicina varoni palīdzēt. Varoņi sākumā var atteikt zvanu vai uzreiz atbildēt uz zvanu. Parasti aicinājumam ir zināma pretestība, jo tas nozīmē atstāt ērtu eksistenci, lai nonāktu nezināmās fiziskās un psiholoģiskās briesmās.
Dažos gadījumos ceļvedis vai pārdabisks palīglīdzeklis vadīs varoņa ceļojuma pirmo daļu. Tā tas ir dažādās Bībeles vietās, kur Dievs, piemēram, liek Noam uzcelt šķirstu vai kur eņģeļi atklāj ceļu, kuram Kristum jāiet. Nākamais solis ir sliekšņa pārkāpšana, brīdis, kad varonim jāpamet zināmā pasaule un jāiet nezināmās daļās.
Varoņa ceļojumā var sastapt sliekšņa sargu, kurš cenšas atturēt varoni no krustojuma. Grieķu mītos ceļojumi uz pazemi nozīmē tikt garām trīsgalvainajam sunim Cerberam un fiziski šķērsot Stiksas upi. Sliekšņa šķērsošana tiek simboliski interpretēta kā ieiešana bezsamaņā.
Nonācis bezsamaņā, varonis bieži piedzīvo šaubu un izmisuma brīžus, ko sauc par “vaļa vēderu”. Dantes stāstītājs žēlojas par viņa pamošanos meža vidū un pirmo ieiešanu ellē. Šis izmisums ir īslaicīgs, un tam seko dažādi pārbaudījumi, kas pārbaudīs varoni un atklās viņam viņa patieso būtību.
Pēc pārbaudījumiem varonim ir jāvienojas ar savu sievišķo pusi jeb animu. Viņam ir tendence satikt dievieti un/vai kārdinātāju, lai gan tas nav sastopams visos mītos un reliģijās. Dieviete mēdz reprezentēt svētu laulību (vīrišķo un sievišķo daļu savienību), savukārt kārdinātāja mēģina novirzīt varoni no viņa ceļa turpināšanas. Grāla leģendās sievietes piedāvā seksuālu apmierinājumu, lai kārdinātu bruņiniekus. Kad piedāvājums tiek pieņemts, uzdevums ir neveiksmīgs varoņa ceļojums. Tādi bruņinieki kā Galahads vai Persivals atteicās no šādiem piedāvājumiem un atklāja, ka šādas sievietes ir dēmoni.
Pēdējais konflikts pirms atgriešanās parastajā pasaulē ir konfrontācija ar tēva figūru. Dažos gadījumos tas nozīmē tēva nogalināšanu, savukārt citos tas nozīmē kaut kādā veidā izskaust tēva varu pār sevi. Piemēram, filmā Džedaju atgriešanās Lūks piedāvā savam tēvam Dārtam Veideram iespēju sevi izpirkt, tā vietā, lai viņu nogalinātu, paņemtu savu gaismas zobenu. Lūks izglābj Veideru no viņa paša ļaunās dabas, un, lai gan Veiders nomirst, Lūks tagad ir ticis galā ar to, kas izrādīja pilnīgu kontroli pār viņu.
Šis solis var novest pie dievišķības vai atpūtas un relaksācijas brīža pirms atgriešanās kā individuāls es normālā pasaulē. Atgriešanās var būt pilna ar grūtībām, kur varonim jāpierāda sevi vai jāglābj. Un otrādi, tas var izrādīties bez traucējumiem.
Varoņa ceļojuma atgriešanās rezultāts var būt dzīvošana ar gudrību visu atlikušo mūžu vai kļūt patiesi pārpasaulīga kā Buda vai Kristus. Šis varoņa ceļojuma rezultāts nozīmē, ka ir sasniegta patiesa individualizācija. No dzīvības un nāves nav jābaidās. Varianti ietver dievišķošanos, pacelšanos debesīs vai dramatiskas izmaiņas varoņa dzīves virzienā.
Varoņa ceļojums ļoti labi attiecas uz vīriešu kārtas varoņiem. Šķiet mākslīgāk to attiecināt uz varonēm, lai gan daži ceļojuma aspekti var būt līdzīgi. Tomēr sievietēm ir tiesības radīt, un daudzas feministes apgalvo, ka varoņa ceļojums, kas neatzīmē sieviešu spēju ieņemt un dzemdēt, ir ievērojami neatbilstošs. Neskatoties uz to, līdzības starp dažādiem kultūras priekšstatiem par varoņa ceļojumu vīriešiem ir pārsteidzošas, un tās ir vērts izpētīt.