Vienkārši sakot, vazopresīna receptors attiecas uz funkcionālu receptoru, kas atrodas uz šūnas virsmas, kas pieņem hormona vazopresīna saistīšanos. Zīdītāju fizioloģijā šis svarīgais hormons kontrolē daudzas ķermeņa funkcijas, tostarp caurlaidību un asinsspiediena regulēšanu. Hormoni nedarbojas vienkārši, atrodoties asinsritē, bet tiem ir nepieciešami specifiski receptori kā sarežģīta procesa posms, kas noved pie faktiskām fizioloģiskajām izmaiņām.
Vasopresīna receptoru var atrast vienā no trim galvenajiem apakštipiem. Šie apakštipi ir AVPR1A, AVPR2 un AVPR1B, un tie visi ir sarežģītākiem, medicīniski nosauktiem nosaukumiem akronīmi. Pirmais apakštips, AVPR1A, ir vazopresīna receptors, kas atbild par vazokonstrikciju. Vazokonstrikcija attiecas uz procesu, kurā mehāniski samazina asinsvadu apkārtmēru, kā rezultātā palielinās asinsspiediens, pamatojoties uz fizisko likumu, ka laukums un spiediens ir apgriezti saistīti.
Otrais vazopresīna receptors AVPR1B kontrolē specifiskas neiroloģiskās funkcijas. Argenīna vazopresīna receptoram 2 jeb AVPR2 ir antidiurētiska iedarbība uz ķermeni, ja to stimulē vazopresīns. Tas būtībā nozīmē, ka tas liek ķermenim aizturēt ūdeni, palielinot šķidruma daudzumu organismā. Ja ir vairāk šķidruma, iespējams, sistēmā ir vairāk asiņu, kā rezultātā palielinās spiediens, pamatojoties uz tilpumu un spiedienu, kas ir tieši saistīti, un asinsvada apkārtmērs paliek nemainīgs.
Izmantojot zāles, vazopresīna receptorus var mērķēt, lai fizioloģiski iegūtu vēlamo efektu. Ņemiet, piemēram, cilvēku, kurš cieš no augsta asinsspiediena. Augsts asinsspiediens jeb hipertensija ir kaitīgs vairākos veidos un var izraisīt sirds un asinsvadu slimības. Vasopresīns paaugstina asinsspiedienu, tāpēc, lai to samazinātu, ārsti var mēģināt samazināt vazopresīna darbību organismā. Tā kā vazopresīna līmenis parasti ir diezgan nemainīgs, alternatīvs regulējošs pasākums būtu receptoru daudzuma samazināšana.
Lai samazinātu funkcionējošo receptoru skaitu, organismā, piemēram, tablešu veidā, tiek ievadīts farmaceitisks līdzeklis, kas konkurē ar vazopresīnu par receptoru vietu. Ja receptors būtu slēdzene un vazopresīns būtu atslēga, asinsspiediena zāles var uzskatīt par alternatīvu atslēgu saskaņā ar šo analoģiju. Katrā slēdzenē vienlaikus var būt tikai viena atslēga, tāpēc alternatīvie taustiņi var aizpildīt pietiekami daudz receptoru, lai samazinātu vazopresīna izplatību, kas nozīmē, ka asinsspiediens nav tik augsts. Tādas analoģijas kā šī bieži tiek izmantotas kā līdzeklis, lai paredzētu abstraktus procesus, piemēram, hormonu-receptoru saistīšanu, kas kalpo cilvēka ķermeņa regulēšanai.