Vecā angļu valoda, kas pazīstama arī kā angļu vai anglosakšu valoda, ir agrīna angļu valodas versija, ko šodien runā Lielbritānijā. Tas ir lietots aptuveni 700 gadus, sākot ar 5. gadsimta vidu, un tas ievērojami atšķiras no mūsdienu valodas. Gadsimtu gaitā to ietekmēja ģermāņu dialekti un ķeltu valodas. Vēlāk arī latīņu valoda kļuva par spēcīgu ietekmi, it īpaši laikā, kad tika pieņemts jauns alfabēts. Tā kā latīņu valoda tika uzskatīta par izglītotu iedzīvotāju valodu, vienā brīdī kļuva svarīgi pieņemt jaunu alfabētu. Vecajā angļu valodā sākotnēji tika izmantots rūnu alfabēts, tāpēc, kad tika pieņemts latīņu alfabēts, vārdi tika rakstīti tā, kā tie tiek izrunāti, un nebija klusu burtu.
Valoda tika sadalīta četros dialektos, katrs no tiem runāja citā apgabalā vai valstībā. Līdz 9. gadsimtam apvienošanās process jau noritēja labi, un tas nozīmēja, ka dialekti vairs netiek izmantoti, jo valdība atbalstīja Veseksas, kas ir visizplatītākā no četriem dialektiem, izmantošanu. Galu galā Veseksa kļuva par Vinčesteras standartu, attālinoties no vecās angļu valodas un arvien tuvāk valodai, ko angliski runājošie lieto mūsdienās.
Ir ļoti maz saglabājušos tekstu, kas rakstīti vecajā angļu valodā. Visslavenākie ir episkā poēma Beovulfs un anglosakšu hronika, hroniku krājums, kas aptver anglosakšu vēsturi. Ir pieejami arī daži tulkojumi, īpaši reliģiskie, taču lielākā daļa oriģinālo manuskriptu jau sen ir pazuduši laikam. Tā kā tā tagad ir mirusi valoda, tikai zinātnieki var piekļūt pilnīgai saglabāto manuskriptu interpretācijai.
Veco angļu valodu nevajadzētu jaukt ar citām mūsdienu angļu valodas agrīnajām versijām. Lai gan angļu valoda, kurā runā Šekspīrs, ļoti atšķiras no mūsdienu angļu valodas, tā joprojām tiek uzskatīta par vienu un to pašu. Savukārt vecā angļu valoda ir pavisam cita valoda, kurā pašlaik nav sastopami dažādi burti. Tagad piemērus var atrast internetā, un dažās vietnēs pat tiek piedāvāts ievadkurss tiem, kas vēlas apgūt valodas pamatus. Gramatika ir diezgan sarežģīta, jo visiem lietvārdiem ir numurs, reģistrs un dzimums. Cilvēkiem, kuri runā ģermāņu valodās, var būt vieglāk to saprast nekā mūsdienu angļu valodā runājošajiem.