Mazāk nekā miljonu gadu pēc mūsu Saules sistēmas sākuma Jupiters sāka saplūst ap akmeņainu kodolu. Miljoniem gadu vēlāk Jupiters ir kļuvis par lielāko planētu Saules sistēmā, un saskaņā ar jaunajiem Lorensa Livermoras Nacionālās laboratorijas zinātnieku pētījumiem tā ir arī vecākā planēta. Pētījums koncentrējās uz seno meteorītu, kas nolaidušies uz Zemes, ķīmisko analīzi — parasti kosmosa klinšu gabaliem, kas radušies no lielās asteroīdu jostas starp Marsu un Jupiteru.
Sākumā bija Jupiters:
Uz asteroīdiem, kas sastāv no kosmiskām pārpalikumiem no mūsu Saules sistēmas veidošanās, izotopu veidā ir ķīmiski pirkstu nospiedumi no “Lielā sprādziena”, kas palīdz zinātniekiem noteikt vecumu un izcelsmi.
Pētnieki uzskata, ka Jupitera cietais kodols pirmajos miljonos gadu izauga līdz 20 reižu lielākam par Zemes izmēru. Jādomā, ka Jupitera gravitācija “aprija” lielu daļu gružu, kas virpuļoja apkārt.
Piektā planēta no Saules Jupiters ir 2.5 reizes lielāka nekā visas pārējās Saules sistēmas planētas kopā. Jupiters un Saturns tiek uzskatīti par gāzes milžiem, savukārt pārējās divas mūsu Saules sistēmas milzu planētas Urāns un Neptūns ir pazīstami kā ledus milži.