Lins ir audums, kas izgatavots no linu augu šķiedrām, un tas ir viens no vecākajiem un dārgākajiem tekstilizstrādājumiem pasaulē. Seno kultūru audēji atklāja, ka linu šķiedrainos, izturīgos stublājus var noņemt un pārvērst par izturīgiem, mitrumizturīgiem pavedieniem, lai gan attīrīšanas process bija un joprojām ir laikietilpīgs. Iepriekšējos laikmetos veļa bija rezervēta karaliskajām personām un ļoti bagātiem cilvēkiem. Mūsdienu tehnoloģijas ir padarījušas ražošanu vienkāršāku un racionālāku, taču kopumā šāda veida audums joprojām ir diezgan dārgs.
Populāri lietojumi
Iespējams, ka audumu visbiežāk izmanto apģērbā. Tas tiek novērtēts ar vieglo, vēso sajūtu pat karstā laikā, un cilvēkiem mēdz patikt arī tā izteiksmīgais, profesionālais izskats. Biznesa kostīmi, svinīgas jakas, bikses un svārki ir daži no populārākajiem izstrādājumiem, un daudzviet var atrast arī garderobes akcentus, piemēram, kabatlakatiņus un cimdus. Materiāls parasti ir gandrīz baltā krāsā, bet šķiedras mēdz labi uzņemt krāsu, un tāpēc tās bieži var atrast plašā krāsu diapazonā.
Šis audums ir izplatīts arī mājās. No šī materiāla izgatavotie aizkari un spilvenu pārvalki bieži piešķir telpai noslīpētu izskatu, un to jau sen izmanto arī galdautiem, salvetēm un palagiem. Tā popularitāte uz galda un guļamistabā ir novedusi pie tā, ka nosaukums daudzās vietās ir kļuvis nedaudz vispārināts. Cilvēki bieži runās par “gultas veļu” vai “galda veļu”, ja tie patiesībā nozīmē salvetes, galdautus un palagus plašāk, neatsaucoties uz to, no kā tie patiesībā ir izgatavoti.
Pamatīpašības un kvalitātes pakāpes
Labas kvalitātes veļa parasti ir ļoti gluda uz tausti, un tai bieži ir neliels spīdums. Materiāls absorbē un zaudē mitrumu ātrāk nekā vairums citu audumu, kas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tas ir tik populārs siltā klimatā. Daudzos gadījumos tas faktiski izvadīs sviedru un mitrumu, un tas parasti ir bez plūksnām un atgrūž netīrumus un putekļus.
Linšķiedras ir arī ļoti izturīgas, kas padara audumu stipru, neradot raupjuma sajūtu. Materiāls laika gaitā parasti neizstiepsies, taču šķiedras var vājināties vai sadalīties, ja tās atkal un atkal tiek krokas vai saloktas vienādi. Audumam ir tendence viegli saburzīt, un īpašniekiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem, salokot un uzglabājot veļu, lai krokas nekļūtu paliekošas.
Labi izgatavotam materiālam ir ļoti gluda, nevainojama apdare. Aušana parasti ir ļoti cieša, un audumam jābūt vienmērīgam spīdumam un biezumam. Tekstilizstrādājumiem, kas ir austi ar zemākas kvalitātes mašīnām vai kas iegūti no zemākas kvalitātes linu augiem, var būt nelīdzenāka apdare, pateicoties tā dēvētajām šķiedru “slāņām”. Slubs ir mazi mezgli, kas parasti neietekmē materiāla darbību, bet var ietekmēt tā izskatu vai sajūtu. Apģērbi un citi priekšmeti, kas izgatavoti no zemas kvalitātes šķiedrām, parasti ir lētāki, taču tiem ne vienmēr ir tāds pats izskats kā smalkāki audumi.
Apkope un tīrīšana
Lielākā daļa ekspertu iesaka veļu pakārt vai tīt, nevis salocīt, lai izvairītos no saburzīšanās. Krokas bieži var noņemt ar karstu gludekli, taču gludināšana var būt sarežģīta, jo ir viegli nejauši pievienot jaunas grumbiņas. Var palīdzēt auduma izsmidzināšana, lai radītu tvaiku, un daudzos gadījumos var noderēt arī gludināšana mitrā stāvoklī.
Materiāls parasti ir mazgājams veļas mašīnā, tāpēc to ir viegli mazgāt mājās. Tomēr daudzi cilvēki izvēlas ķīmisko tīrīšanu, jo profesionāļi bieži vien spēj prasmīgi nospiest materiālu, lai tas izskatītos jauns. Traipus parasti nekavējoties jātīra ar ziepēm un ūdeni vai īpašu veļas tīrīšanas līdzekli. Lai gan audums ir izturīgs, tas var slikti reaģēt uz daudziem ķīmiskiem tīrīšanas un traipu tīrīšanas līdzekļiem. Lai samazinātu bojājumu risku, ir ļoti svarīgi, lai cilvēki izlasītu etiķetes gan uz apģērba vai aksesuāriem, gan uz visiem tīrīšanas šķīdinātājiem.
Kā tas ir izgatavots
Šī auduma izgatavošana parasti ir nedaudz sarežģīta. Linaugi, kas zinātniski pazīstami kā Linum usitatissimum, aug lielākajā daļā pasaules, taču tie var būt temperamentīgi, un parasti ir nepieciešami daudzi augi, lai izveidotu pat nelielu auduma gabalu. Galvenās šķiedras atrodas kātos, kas ir jāatdala no auga lapām, ziediem un saknēm, lai tās būtu noderīgas. Tradicionāli tas viss tiek darīts ar rokām, bet mūsdienu kombaini mēdz izmantot specializētas mašīnas. Tomēr mašīnu darbībām ir jābūt ļoti precīzām; šķiedras ir ļoti spēcīgas, taču savākšanas laikā tās var viegli sabojāt. Pulverī saberzti vai sadauzīti augi audējām maz noder.
Kad stublāji ir savākti, tie ir “jāsamitrina” vai jāsadala to būtiskajās šķiedrās. Visbiežāk tas tiek darīts ar dabīgu vai ķīmiski ražotu baktēriju palīdzību, kas iznīcina kātu koksnes ārpusi. Retting tika veikts gandrīz tikai upju ūdenī, bet mūsdienu ražotāji biežāk izmanto lielas apstrādāta ūdens tvertnes.
Tālāk šķiedras ir jāizķemmē, lai atdalītu mīksto no cietajiem materiāliem, pēc tam jāfiltrē, lai paliek tikai mīkstais. Pēc tam tos savērpj garos diegos, uzglabā spolēs un nosūta audējām. Rietumeiropā atrodas lielākā daļa komerciālo linu fermu, un tāpēc daudzi no pasaulē vērtīgākajiem un vērtīgākajiem tekstilizstrādājumiem nāk no šī reģiona. Tomēr augi aug labi lielākajā daļā klimatisko apstākļu, un materiālu var izgatavot gandrīz jebkur. Viltība ir tāda, ka ir pietiekami daudz ražas, lai iegūtu ražošanai nepieciešamās šķiedras.
Vieta vēsturē
Šim materiālam ir sena un vēsturiska pagātne, un daudzi zinātnieki uzskata, ka tas ir viens no pirmajiem audumiem, kas jebkad izgatavoti. Kad lini bija jāvāc un jātīra ar rokām, audums bieži tika izgatavots tikai par honorāru. Arheologi Ēģiptē, Tuvajos Austrumos un daudzās senās Indijas karaļvalstīs ir atraduši liecības par lina tērpiem, kurus, domājams, nēsājuši karaļi un aristokrātu pārstāvji. Tas ir minēts arī vairākas reizes Bībelē, parasti saistīts ar honorāru vai Vecās Derības augsto priesterību.