Venozā kanula ir maza plāna katetra caurule, kas ievietota vēnā, lai ievadītu šķidrumu un medikamentus caur intravenozo (IV) līniju. Venozo kanulu var izmantot arī asiņu savākšanai laboratorijas testiem. Kanulas novietošana var būt sāpīga; anestēzijas līdzekļa injekcija vai anestēzijas krēma uzklāšana var palīdzēt mazināt ievietošanas procedūras radīto diskomfortu. Zilumi vai asiņošana no ievietošanas vietas ir biežas venozās kaniles lietošanas blakusparādības, kā arī infekcijas, gaisa embolija un flebīts.
Drošības pasākumi ir nepieciešami, kamēr vēnā atrodas venoza kanula. Kanulu caurulītes jānomaina ne vēlāk kā pēc četrām dienām, un nomaiņas grafika biežumu var mainīt atkarībā no pacientam pārlietās šķidrās vielas. Šķīdumiem, kas satur tauku molekulas, parasti ir nepieciešams izņemt un nomainīt kanulu ne vēlāk kā 24 stundas pēc lipīdu šķidruma lietošanas.
Pirms venozās kanulas ievietošanas ir jāveic vairākas darbības, lai nodrošinātu pacienta veselības saglabāšanu. Āda ievietošanas vietā ir jātīra ar antiseptisku vai antibakteriālu šķīdumu, piemēram, izopropilspirtu vai povidonjodu. Var izmantot žņaugu, lai palielinātu venozās kanulās izmantotās vēnas redzamību; tas samazina iespējamību, ka atkārtotas adatas ieduršanas gadījumā kanula tiks ievietota pareizi. Ja pacientam ir vazokonstrikcija vai sašaurinātas vēnas, ierosinātajai kanulēšanas vietai var uzklāt siltas drānas, lai paplašinātu vēnas diametru, samazinot vairāku kanulēšanas mēģinājumu iespējamību.
Caur dobu adatu tiek ievietota venoza kanula. Kad ir apstiprināts pareizais adatas novietojums, adata tiek izņemta no korpusa un kanula paliek vēnā. Kanulas caurule parasti ir cilpa un droši pielīmēta pie ādas ar medicīnisku līmlenti.
Sarežģījumi, kas var rasties no venozās kanulēšanas, ir dažādi. Trombs vai asins recekļa aizsprostojums var aizsprostot dobo zonu kanulā. Ja venozās kanulas lūmenis vai atvere ir bloķēta, to var izskalot ar fizioloģisko šķīdumu vai aizstāt ar jaunu kanulu, lai novērstu jebkādas nevēlamas tromba sekas.
Vēl viena komplikācija, kas pēc kanulēšanas rodas reti, ir gaisa embolijas veidošanās. Ja to neārstē, gaisa burbulis var iekļūt sirdī un bloķēt asins plūsmu. Iespējams, ka caur kanulu organismā var iekļūt baktērijas un izraisīt nopietnu infekciju; regulāra venozā katetra apkope var palīdzēt samazināt infekcijas risku. Turklāt vēna pēc kanulas ievietošanas var kļūt kairināta un iekaisusi, izraisot stāvokli, ko sauc par flebītu.