Kustības ir iespējamas, pateicoties dažādu muskuļu grupu koordinācijai un ķermeņa spējai saglabāt līdzsvaru kustības laikā. Līdzsvaru kontrolē ķermeņa vestibulārā sistēma, galvenokārt iekšējās auss iekšpusē, regulējot acu kustības un muskuļu kontroli. Vestibulārā fizioterapija ir terapijas nodaļa, kas paredzēta, lai identificētu un ārstētu līdzsvara problēmas, kas traucē ikdienas dzīves aktivitātēm.
Vestibulārā sistēma darbojas koordinēti ar acīm jeb redzes sistēmu un skeleta sistēmu, kas sastāv no muskuļiem, kauliem un locītavām, lai noteiktu un uzturētu ķermeņa pozīcijas gan cilvēkam kustībā, gan miera stāvoklī. Problēmas ar šo sistēmu bieži izraisa reiboni vai nestabilu skatienu, nespēju koncentrēties uz objektu, lai saglabātu līdzsvaru. Tas var izraisīt nestabilu gaitu vai nespēju saglabāt līdzsvaru, īpaši kustoties. Vestibulārā aparāta problēmu simptomi ietver arī tādas lietas kā vispārējs reibonis, ko dēvē arī par vertigo vai vieglprātību, un kritiena sajūtas. Dažos gadījumos neskaidra redze un dezorientācijas vai apjukuma sajūta var arī veicināt mainītu spēju pārvietoties plūstoši un mērķtiecīgi. Ja kustību izmaina nestabilitāte, ir indicēta vestibulārā fizioterapija, lai palīdzētu novērst šos trūkumus, lai palielinātu vispārējo vienmērīgu mobilitāti.
Lai gan vestibulārā fizioterapija nevar novērst iekšējās auss problēmas, kas saistītas ar līdzsvara traucējumiem, tā var palīdzēt piespiest centrālo nervu sistēmu kompensēt izmaiņas, kas rada kustību grūtības. Šis fizikālās terapijas veids mēģina iepazīstināt ķermeni ar izmaiņām, kas izraisa labāku kustību toleranci, izmantojot nepārtrauktu kustību terapiju, apvienojot galvas, acu un ķermeņa izmantošanu, lai mazinātu simptomus. Tas tiek panākts ar progresīvu vingrojumu programmu, kas izstrādāta, lai iekļautu visas nepieciešamās līdzsvara sastāvdaļas, kas tiek atkārtotas, līdz ķermenis apgūst pārvarēšanas mehānismus un sāk pielāgoties ķermeņa stāvokļa izmaiņām, neuzrādot simptomus, kas kavē šķidruma, asimptomātiskas kustības.
Piemēram, indivīds, kurš demonstrē ārkārtēju reiboni, vienkārši pagriežot galvu, varētu gūt labumu no vestibulārās fizioterapijas programmas, kas sākas ar vienkāršiem vingrinājumiem, lai iemācītos trenēt skatienu uz nekustīgu objektu, lai mazinātu vertigo un atgūtu līdzsvaru sēdus stāvoklī. Kad kompensācijas metodes ir apgūtas, vestibulārā fizioterapija varētu virzīties uz ķermeņa augšdaļas kustību, kam seko kustību apakšējā daļa, līdz indivīds var mainīt pozīcijas bez reiboņiem. Citas metodes var ietvert šūpošanos vai šūpošanos dažādos ātrumos ik pa laikam, lai samazinātu laiku, kas nepieciešams ķermeņa adaptācijai. Kad līdzsvara kompensācijas paņēmieni sēdus stāvoklī ir precīzi noregulēti, vestibulārā fizioterapija ietver līdzsvara paņēmienus stāvot un ejot.