Ieguldījumu portfelis saskaras ar riskiem, kas var ietekmēt ieguldītāja faktisko atdevi. Nav metodes, kā precīzi aprēķināt faktisko atdevi, bet vidējā atdeve ņem vērā riskus, ar kuriem saskaras portfelis, un aprēķina atdeves likmi, ko investors var sagaidīt no šī konkrētā portfeļa. Investori var izmantot šo koncepciju, lai aprēķinātu sagaidāmo vērtspapīru atdevi, un uzņēmumu vadītāji var to izmantot kapitāla budžeta plānošanā, lemjot, vai uzņemties noteiktu projektu.
Kapitāla budžeta plānošanā šāda veida aprēķinos tiek ņemti vērā vairāki iespējamie scenāriji un katra scenārija iespējamība; pēc tam tā izmanto šos skaitļus, lai noteiktu projekta iespējamo vērtību. Piemēram, projektam ir 25 procentu iespējamība iegūt USD 1,200,000 50 1,000,000 ASV dolāru (USD) labos apstākļos, 25 procentu varbūtība, ka parastos apstākļos iegūs USD 800,000 25 1,200,000, un 50 procentu iespējamība, ka sliktos apstākļos iegūs USD 1,000,000 25. Projekta vidējā atdeve ir tad = (800,000% X USD 1,000,000 XNUMX XNUMX USD) + (XNUMX% X USD XNUMX XNUMX XNUMX USD) + (XNUMX% X USD XNUMX XNUMX USD) = USD XNUMX XNUMX XNUMX.
Vērtspapīru analīzē vidējā atdeve var attiekties uz vērtspapīru vai vērtspapīru portfeli. Katram portfeļa vērtspapīram ir vidējā atdeve, kas aprēķināta pēc formulas, kas līdzīga kapitāla budžeta veidošanai, un portfelim ir arī tāda atdeve, kas paredz visu tā vērtspapīru iespējamo ienesīgumu vidējo paredzamo vērtību. Piemēram, ieguldītājam ir portfelis, kas sastāv no 30 procentiem no akcijas A, 50 procentiem no akcijas B un 20 procentiem no akcijas C. Akcijas A, B un C vidējā atdeve ir 10 procenti, 20 procenti un 30 procenti, attiecīgi. Pēc tam var aprēķināt portfeļa vidējo atdevi = (30% x 10%) + (50% x 20%) + (20% x 30%) = 19%.
Šāda veida aprēķini var arī parādīt vidējo atdevi noteiktā laika periodā. Lai veiktu šo aprēķinu, ir jābūt datiem par dažiem laika periodiem, un lielāks periodu skaits rada precīzākus rezultātus. Piemēram, ja uzņēmums 12. gadā nopelna 1 procentus, 8. gadā -2 procentus un 15. gadā 3 procentus, tad tā gada vidējā aritmētiskā peļņa ir = (12% – 8% + 15%) / 3 = 6.33%.
Ģeometriskā vidējā atdeve arī aprēķina proporcionālas bagātības izmaiņas noteiktā laika periodā. Atšķirība ir tāda, ka šis aprēķins parāda bagātības pieauguma tempu, ja tas aug nemainīgā ātrumā. Izmantojot tos pašus skaitļus kā iepriekšējā piemērā, aprēķina gada vidējo ģeometrisko atdevi = [(1 + 12%) (1 – 8%) (1 + 15%)] 1/3 – 1 = 5.82%. Šis rādītājs ir zemāks par aritmētisko vidējo atdevi, jo ņem vērā salikto efektu, kad procenti tiek piemēroti ieguldījumam, kas jau ir nopelnījis procentus iepriekšējā periodā.