Vides kapitāls ietver visus dabas resursus, kas atrodas valstī. Tas ietver gan atjaunojamos resursus, piemēram, augus un tīru gaisu, gan neatjaunojamus resursus, piemēram, naftu un gāzi. Vides kapitāla analīze bieži vien balstās uz to, kā šo kapitālu ietekmē uzņēmējdarbība, piemēram, ieguves rūpniecība vai ražošana. Tiek uzskatīts, ka šīs darbības ir ilgtspējīgas, ja tās tiek veiktas tā, lai saglabātu esošo vides kapitālu, nevis to patērētu vai sabojātu.
Dabas jeb vides kapitāls ietver visus resursus, kas kaut kādā veidā sniedz labumu sabiedrībai. Šie līdzekļi var būt lietas, kas ir ļoti svarīgas izdzīvošanai, piemēram, pārtika, gaiss un ūdens, vai nemateriālāki priekšmeti, piemēram, skaista ainava un skati. Tas atspoguļo gan atjaunojamo, gan neatjaunojamo resursu summu.
Atjaunojamās kapitāla formas ietver lietas, ko sabiedrība var gūt vairāk. Daži piemēri ietver pārtiku, piemēram, graudus, liellopus un augļus. Arī saldūdens tiek uzskatīts par atjaunojamu aktīvu, jo to var attīrīt ar mehāniskiem līdzekļiem vai dabiski, izmantojot ūdens ciklu. Tīrs gaiss ir arī kapitāla veids, kas tiek atjaunots filtrējot un attīrot. Koksne un šķiedra, ko izmanto māju un apģērbu ražošanai, arī tiek uzskatīti par atjaunojamiem resursiem.
Neatjaunojamie vides kapitāla veidi ietver aktīvus, kurus draud izlietot vai likvidēt. Visplašāk minētais piemērs ir fosilais kurināmais, piemēram, ogles vai nafta, kuru atjaunošana prasa miljoniem gadu. Vēl viens piemērs ir lietus meži un citi veci meži, kā arī apdraudētas sugas vai augu dzīvība. Minerāli, metāli un dārgakmeņi, cita veida neatjaunojams kapitāls.
Sabiedrībai pārejot uz zaļāku, ilgtspējīgāku dzīvesveidu, uzņēmumiem un valdībai tiek izdarīts spiediens saglabāt esošo vides kapitālu. Tas nozīmē ieguldījumus ilgtspējīgākās tehnoloģijās un ražošanas metodēs, piemēram, vēja vai hidroelektrostaciju ražošanā, piesārņojuma kontrolē un atbildīgā ražā un zvejā. Savā būtībā ilgtspējīga sabiedrība ir tāda, kas nodrošina visus resursus, kas cilvēkiem ir nepieciešami, lai dzīvotu tagad, neapdraudot nākamo paaudžu dzīvi.
Tradicionālā kapitālistiskā sabiedrībā uzņēmumiem ir maz motivācijas aizsargāt vides kapitālu. Daži uzņēmumi izvēlas rīkoties ilgtspējīgāk, reaģējot uz klientu pieprasījumu. Tikai klientiem mainot pieprasījumu un runājot ar saviem dolāriem, vairāk uzņēmumu būs motivēti mainīt savus ceļus. Iedzīvotāji var arī mudināt ievēlētās amatpersonas ieviest pārmaiņas, ieviešot jaunus likumus, kas liek uzņēmumiem aizsargāt vides kapitālu.