Vienskaitļa vietniekvārds ir vārds, kas ieņem vietu vai attiecas uz lietvārdu teikumā, kas ir vienskaitlis. Tas nozīmē, ka lietvārdu, piemēram, “kaķis” vai “galds”, var aizstāt ar vienskaitļa vietniekvārdiem, piemēram, “viņš” vai “tas”. Pretstatā tam daudzskaitļa vietniekvārdi parasti tiek izmantoti, lai apzīmētu lietvārdus, kas arī ir daudzskaitļa formā, piemēram, lietvārdu “brāļi” aizstāj ar “viņi”. Angļu valodā nav vienskaitļa vietniekvārda personai ar nenoteiktu vai neitrālu dzimumu, kas daudziem rakstniekiem bieži rada problēmas formālos darbos.
Vienskaitļa vietniekvārda pamatfunkcija ir diezgan vienkārša, jo tas ir tikai vietniekvārds, kas aizstāj lietvārdu vienskaitļa formā. Vietniekvārdi parasti tiek lietoti teikumā, lai atsauktos uz lietvārdu vai tā vietā, ko sauc par priekšteci. Tāds teikums kā “Tas ir mans kaķis, mans kaķis ir diezgan draudzīgs” ir gramatiski precīzs, taču atkārtojas un skan un izklausās diezgan dīvaini. Lietvārdu frāzi “mans kaķis” var aizstāt ar vienskaitļa vietniekvārdu — “viņš” vai “viņa” atkarībā no kaķa dzimuma. “Tas ir mans kaķis, viņš ir diezgan draudzīgs,” mazāk atkārtojas un šķiet dabiskāks.
Ir arī daudzskaitļa vietniekvārdi, kurus var lietot tāpat kā vienskaitļa vietniekvārdus, lai atsauktos uz priekšteci, kas pēc būtības ir daudzskaitlis. Teikumam “Manas atslēgas atrodas uz šī galda, lūdzu, nododiet man atslēgas” ir tāda pati problēma ar atkārtošanos kā iepriekšējā piemērā. To var vienkāršot, izmantojot daudzskaitļa vietniekvārdu, lai mainītu teikumu uz “Manas atslēgas ir uz šī galda, lūdzu, nododiet tās man”, kurā “tās” ir daudzskaitļa vietniekvārds. Atšķirībā no vienskaitļa vietniekvārda lietošanas daudzskaitļa formas nenorāda uz dzimumu, tāpēc tās var izmantot vieglāk.
Dzimuma nozīme vienskaitļa vietniekvārda lietošanā angļu valodā ir radījusi gramatisku problēmu. Angļu valodā nav dzimumneitrālas vienskaitļa vietniekvārda formas atsaucei uz personu. “Es”, “es” un “mans” var izmantot vienskaitļa pirmās personas formām, bet “tu” un “jūsu” izmanto otrās personas formām. Tomēr vienskaitļa vietniekvārds trešajā personā ir ierobežots ar “viņš”, “viņa” vai “tā”.
Šis dzimumneitrāla vietniekvārda trūkums ir radījis zināmu apjukumu un neapmierinātību rakstnieku vidū, jo “tas” parasti tiek uzskatīts par nepiemērotu attiecībā uz personu. Formālos apstākļos daudzi rakstnieki lieto frāzi “viņš vai viņa”, lai atsauktos uz kādu, kam ir nezināms vai neskaidrs dzimums. Daudzskaitļa vietniekvārds “viņi” bieži tiek lietots neformālos kontekstos, piemēram, “Kad atrodam personu, kas uzrakstīja šo piezīmi, viņam ir lielas problēmas”. Rakstniekam bieži ir vislabāk vienkārši izvairīties no problēmas un pārstrukturēt teikumu, lai novērstu vajadzību pēc vietniekvārda, piemēram, “Šīs piezīmes rakstītājam ir lielas problēmas”.