Kas ir viļņu modelis?

Krāsu parasti izmanto, lai parādītu okeāna stāvokli. Sarkanie toņi parasti norāda apgabalus, kur ir augsti viļņi un jūra ir nelīdzena, savukārt zilās un purpursarkanās nokrāsas norāda uz relatīvi mierīgu jūru. Koncentriskus apļus var izmantot arī, lai norādītu apgabalus, kur viļņu augstums ir vienāds. Jūras augstuma diagrammās ir arī bultiņas, ko sauc par jūras vektoriem, lai norādītu, kādā virzienā viļņi virzās vai ir sagaidāms, pamatojoties uz laika prognozēm.

Bultiņas, kas tiek izmantotas viļņu modelī, lai parādītu uzliesmošanas periodu, ir zināmas kā viļņu vektori. Pamatojoties uz laika periodu, šādās kartēs ir parādīts vidējais maksimālais viļņošanās laiks atkarībā no jūrnieka atrašanās vietas. Atšķirības pietūkuma periodos rodas, vēja radītajiem viļņiem virzoties prom no vētrām, un modelī ir attēlots, kur šādi viļņi uzkrājas, piemēram, pietūkuma frontēs. Tas sniedz jūrniekiem priekšstatu par to, cik ilgi turpināsies jūras nelīdzenums, un sērfotājiem aplēses par to, cik ilgi viļņi būs optimāli braukšanai.

Laikapstākļi ir galvenais okeāna viļņu faktors, taču tā ir arī fizika. Viļņu modelī tiek ņemtas vērā arī tādas lietas kā saistība starp kustīgiem viļņiem un kopējo ūdenstilpi. Objektus pārvieto ar vilni vispārējā apļveida kustībā, kas matemātiski definēta kā trohoidāla līkne zem viļņa pīķa. Viļņu augstuma un garuma attiecība ietekmē arī to, kā viļņi pārvietojas un mijiedarbojas.

Dati no vētru izsekošanas tiek ievadīti arī viļņu modeļos. Vieglāk ir paredzēt viļņu raksturlielumus liela mēroga vētrām, taču lielākā daļa datoru modeļu tik labi neuztver to, kas notiek ar viesuļvētru. Tropu sistēmas ir mazākas un mazāk paredzamas, tāpēc iepriekš prognozēt jūras stāvokli ir grūti izdarīt pat ar viļņu modeli. Laika prognožu aģentūras šādus modeļus izstrādā divas reizes dienā, daži prognozē trīs dienas, bet citi prognozē līdz pat nedēļai.