Vīrusa antigēns ir toksīns vai cita viela, ko izdala vīruss un kas izraisa imūnreakciju tā saimniekorganismā. Antigēns ir tas, kas izraisa izplatītus simptomus, kas saistīti ar vīrusu infekciju, piemēram, drudzi. Lai gan vīrusa antigēna izraisītās reakcijas var būt kaitinošas, tās bieži vien ir pirmais brīdinājums, ka organismā kaut kas nav kārtībā, par ko ir jārūpējas.
Kad vīruss nonāk cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, tas asinsritē izdala olbaltumvielas, toksīnus vai fermentus. Tie var izraisīt tādus simptomus kā iekaisis kakls vai klepus, taču tie arī brīdina baltās asins šūnas par vīrusa klātbūtni. Šūnas atpazīst vīrusa antigēnu kā svešķermeni un sūta signālus smadzenēm, lai atbrīvotu vairāk balto asins šūnu. Kad balto asins šūnu, tostarp killer šūnu, izdalīšanās ir lielāka; viņi medī un iznīcina vīrusu šūnas.
Šis process ir veids, kā imūnsistēma atpazīst slimību un rīkojas, lai to iznīcinātu. Tādi simptomi kā drudzis, pietūkums vai strutas noteiktās vietās nozīmē, ka imūnsistēma dara savu darbu. Vīrusa antigēna izraisītā imūnreakcija var izraisīt arī limfmezglu pietūkumu, iesnas, iekaisumu un citus simptomus, piemēram, gļotu uzkrāšanos degunā, rīklē vai krūtīs.
Vīrusa antigēna ietekme uz ķermeni atšķiras atkarībā no vīrusa veida. Dažas vīrusu infekcijas ir nāvējošākas, un tām ir daudz stingrāka reakcija nekā citām. Daudzas bērnu slimības izraisa vīrusi, un tās parasti ir neērtas, taču tās ir viegli noslaucīt. Citi, piemēram, gripa, var radīt antigēnus, kas izraisa smagākas reakcijas. Tos bieži ārstē ar pretvīrusu zālēm, lai mazinātu simptomus, līdz imūnsistēma var iznīcināt vīrusu.
Dažos gadījumos vīrusa antigēns var netikt atbrīvots vai netiek atklāts. Tā rezultātā rodas infekcijas, kas neizraisa simptomus, vai tādas, kas guļ nedēļas, mēnešus vai pat gadus. Cilvēka imūndeficīta vīruss (HIV) bieži neizraisa diskomfortu vai slimības tikai daudzus gadus pēc saskares. Tas nenozīmē, ka HIV neražo antigēnu, bet gan to, ka tas neizraisa spēcīgu imūnreakciju.
Daudzas reizes imūnās atbildes reakcija, ko izraisa vīrusa antigēns, ir visbīstamākā daļa no inficēšanās ar vīrusu. Lai gan dažas vīrusu infekcijas pašas par sevi nodara kaitējumu, pati imūnsistēma izraisa tik smagus simptomus, ka tie kļūst nāvējoši inficētajai personai. Piemēram, gripa var izraisīt ārkārtēju iekaisumu un sastrēgumu plaušās. Tas var būt letāls tiem, kam jau ir plaušu slimības vai nomākta imūnsistēma.