TJG Online
Veselība un labsajūta

Kas ir gripas antigēns?

Īsā atbilde

Gripas antigēns ir vīrusa virsmas olbaltumviela, ko imūnsistēma atpazīst kā svešu un pret ko tā sāk veidot antivielas. Praksē ar to saprot divas galvenās olbaltumvielas uz vīrusa apvalka: hemaglutinīnu un neiraminidāzi.

Gripas vīrusa daļiņu klāj divu veidu izciļņi. Hemaglutinīns (apzīmē ar burtu H) ļauj vīrusam pieķerties elpceļu gļotādas šūnai un iekļūt tajā, bet neiraminidāze (burts N) palīdz jaunizveidotajām daļiņām atrauties no šūnas un doties tālāk. Tieši šo divu olbaltumvielu paveidi dod gripas vīrusiem nosaukumus, piemēram, A(H1N1) vai A(H3N2). Kad organisms ar vīrusu saskaras, imūnsistēma iemācās atpazīt attiecīgo formu un ražo antivielas, kas tai piesaistās un bloķē vīrusa spēju inficēt šūnas.

Vakcīna izmanto tieši šo mehānismu: tā ievada organismā antigēnu, kas nespēj izraisīt slimību, lai imūnsistēma paspētu sagatavoties. Daļa gripas vakcīnu satur inaktivētas vīrusa daļiņas vai atsevišķas attīrītas olbaltumvielas, daļa ražota, izmantojot rekombinanto tehnoloģiju. Tā kā tajās nav dzīvotspējīga vīrusa, inaktivēta vakcīna gripu izraisīt nevar; īslaicīga paaugstināta temperatūra vai sāpīga roka pēc potēšanas ir imūnsistēmas atbildes pazīme, nevis saslimšana. Pilnvērtīgai aizsardzībai nepieciešamas aptuveni divas nedēļas, tāpēc potēties ir jēga pirms sezonas, nevis tās vidū.

Gripas antigēni nepārtraukti mainās, un tieši tāpēc vakcīna jāatjauno katru gadu. Pakāpeniskas nelielas izmaiņas sauc par antigēno novirzi: vīruss pamazām uzkrāj mutācijas, un iepriekšējā gadā iegūtās antivielas jaunajam celmam vairs nepieguļ tik labi. Retāk notiek antigēnā maiņa, kad divi dažādi A tipa vīrusi vienā saimniekorganismā apmainās ar gēnu segmentiem un rodas vīruss ar cilvēkiem pilnīgi svešu antigēnu kombināciju. Tieši šādi notikumi ir bijuši pandēmiju pamatā. Pasaules Veselības organizācija divreiz gadā, atsevišķi ziemeļu un dienvidu puslodei, iesaka, kuri celmi iekļaujami nākamās sezonas vakcīnā.

Vārdu „antigēns“ mēdz jaukt ar antivielu, lai gan tie ir pretstati: antigēns ir svešā viela, antiviela ir organisma ražotā atbilde uz to. Vēl viens sajukums nāk no testiem. Ātrais antigēna tests deguna uztriepē meklē tieši vīrusa olbaltumvielu un atbildi sniedz dažās minūtēs, bet tas ir mazāk jutīgs nekā PĶR tests, kas meklē vīrusa ģenētisko materiālu. Negatīvs ātrais tests izteiktu simptomu gadījumā tāpēc gripu neizslēdz, un lēmums par turpmāko izmeklēšanu vai pretvīrusu terapiju ir jāatstāj ārsta ziņā.

Praktiski no tā izriet dažas vienkāršas lietas. Vakcināciju plāno rudenī, pirms saslimstības kāpuma, un to, kurām iedzīvotāju grupām pote tiek apmaksāta no valsts budžeta, pārbaudi Nacionālā veselības dienesta vietnē, jo saraksts laiku pa laikam mainās. Ja simptomi jau ir sākušies, pretvīrusu zāles iedarbojas jo labāk, jo agrāk tās sāk lietot, taču lēmumu par tām pieņem ārsts, nevis aptiekas apmeklētājs. Sazinies ar ģimenes ārstu, ja augsta temperatūra saglabājas vairākas dienas, ja pēc uzlabojuma stāvoklis atkal pasliktinās vai ja ir elpas trūkums, sāpes krūtīs, apjukums vai atūdeņošanās pazīmes, un nekavējoties zvani neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, ja elpošana ir apgrūtināta. Šis raksts skaidro mehāniku un neaizstāj ārsta konsultāciju.

Kāpēc vakcīna jāatkārto katru gadu

Sezonas vakcīnas sastāvs tiek pārskatīts, jo cirkulējošo celmu antigēni mainās. Pat ja sastāvs paliek līdzīgs iepriekšējam, aizsargājošo antivielu līmenis ar laiku samazinās, tāpēc atkārtota potēšana pirms sezonas ir daļa no metodes, nevis ražotāja iegriba. Tas atšķir gripas vakcīnu no vakcīnām pret stabiliem ierosinātājiem, kuras atkārto reizi daudzos gados.

Latvijā gripas sezona parasti sākas ziemā, un vakcinācija ir ieteicama rudenī, lai imunitāte paspētu izveidoties. Saslimstības datus un sezonas gaitu apkopo Slimību profilakses un kontroles centrs, bet to, kurām grupām vakcīna tiek apmaksāta, publicē Nacionālais veselības dienests. Aktuālais nosacījums vienmēr jāskatās pie avota.

Antigēna tests un PĶR tests

Antigēna tests uzrāda olbaltumvielas klātbūtni un labi strādā tad, kad vīrusa daudzums organismā ir liels, proti, pirmajās slimības dienās. PĶR tests atklāj arī nelielu vīrusa ģenētiskā materiāla daudzumu un tiek izmantots, kad diagnoze ir svarīga ārstēšanas izvēlei, piemēram, slimnīcā uzņemtiem pacientiem vai cilvēkiem ar novājinātu imunitāti.

Abi testi nenosaka imunitāti. Lai novērtētu, vai organismā ir izveidojušās antivielas, nepieciešams cita veida izmeklējums, un ikdienas praksē tādu parasti neveic. Testa rezultāts pats par sevi arī nenosaka ārstēšanu: to izšķir simptomu smagums, slimības ilgums un pacienta riska faktori.

Avoti