Kas ir vispārināšanas kļūda?

To sauc arī par pārsteidzīgas vispārināšanas maldīgumu, vispārināšanas kļūda bieži rodas nejauši, nepietiekami aptaujājot izlases grupas. Piemēram, ziņu raidījumos bieži tiek izmantotas aptaujas, lai norādītu uz plašākas sabiedrības attieksmi vai jūtām konkrētā valstī vai reģionā. Šīs aptaujas var būt faktiski precīzas un pareizi atspoguļo to, kā jūtas kopumā iedzīvotāji, taču tas prasa, lai tiktu aptaujāti lieli un dažādi iedzīvotāju segmenti. Ja rezultāti tiek publicēti no izlases grupas, kas ir maza vai nav daudzveidīga, var rasties vispārināšanas kļūdas un rezultāti var nebūt precīzi.

Viens no labākajiem veidiem, kā persona var izvairīties no kļūdainas vispārināšanas, ir nodrošināt, lai jebkura izlases grupa, ko izmanto, lai noteiktu informāciju par lielu populāciju, būtu pietiekami plaša un daudzveidīga. Tomēr to var būt grūti sasniegt, jo lielas populācijas ne tikai palielina vajadzīgo izlases grupas lielumu, bet arī var ietekmēt atbilstošo daudzveidības apjomu, kas būtu jāatspoguļo. Formālajā loģikā šādas izlases bieži var izvēlēties un atbalstīt, izmantojot matemātisko statistiku, taču to parasti neizmanto neformālajā loģikā. Sakarā ar to kāds bieži var uzbrukt argumentam, kurā tiek izmantota izlases grupa, apgalvojot, ka ir notikusi vispārinājuma kļūda.

Terminu “vispārinājuma maldība” var izmantot arī, lai apzīmētu citu maldu veidu, ko biežāk dēvē par kompozīcijas maldīgumu. Šajā maldībā kāds izmanto vienas personas vai objekta darbības vai domas, lai noteiktu darbības vai domas, kas izplatītas lielākai populācijai vai grupai. Ja kāds jaunietis rupji sarunājas ar kādu, viņš vai viņa varētu pieļaut šo kļūdu, pieņemot, ka visi jaunieši ir rupji. Šāda veida vispārināšanas kļūda var rasties, ja kāds pērk produktu no uzņēmuma, kas ātri sabojājas, un pēc tam pieņem, ka visiem šī uzņēmuma produktiem ir jābūt bojātiem.