Ceļa noteikšana ir process, kurā cilvēki vai dzīvnieki pārvietojas vidē. Visvienkāršākajā nozīmē ceļa atrašana vienkārši ietver nokļūšanu no vienas vietas uz otru, taču tā var ietvert visu, sākot no iešanas pa ielu līdz pastam un beidzot ar navigāciju pilnīgi nepazīstamos ūdeņos. Ceļa noteikšanai ir nepieciešama spēja orientēties telpā, izmantojot apkārtējās vides norādes, lai apkopotu informāciju par atrašanās vietu. Daudzi cilvēki lieto šo terminu īpaši, lai apzīmētu vietējās navigācijas metodes, piemēram, polinēziešu izmantotās, taču ceļa noteikšanu var praktizēt ikviens, izmantojot jebkādus rīkus.
Šis termins tika izdomāts pagājušā gadsimta 1960. gados, un sākotnēji tas tika izmantots diskusijās par pilsētvidi. Pilsētās cilvēki lielā mērā paļaujas uz citu cilvēku norādēm, lai noteiktu ceļu, izmantojot ielu zīmes, norādes zīmes un galvenos orientierus, lai orientētos un sasniegtu vēlamos galamērķus. Laika gaitā šo terminu sāka lietot, atsaucoties uz navigāciju katrā vidē, un daži cilvēki apgalvoja, ka šis termins runā par tradicionālajām navigācijas metodēm.
Cilvēki var atrast ceļu, izmantojot kartes, kompasus, sekstantus, saules un zvaigžņu novērojumus, kā arī vides norādes, piemēram, zīmes, upes un strauti, kā arī galvenos dabas objektus, piemēram, kalnus un mežus. Ar ceļa noteikšanas prasmēm ir grūti apmaldīties, jo ceļotājs jebkurā brīdī zinās, kur viņš atrodas, un ceļotājam arī jāspēj pareizi noteikt ceļu, kas jāveic, lai sasniegtu galamērķi. .
Daži cilvēki, protams, ir prasmīgi ceļu atrašanā, un viņi var uzlabot savas prasmes, praktizējot dažādās vidēs. Citi cilvēki cīnās ar šo koncepciju, bieži atrodoties apmaldījušies vai apmulsuši jaunā vidē. Ceļu noteikšanas konsultanti var piedāvāt padomus un informāciju par efektīvām norādēm un citiem saziņas līdzekļiem, lai nodrošinātu, ka cilvēki neapmaldās iebūvētajā vidē, un daži konsultanti strādā arī kā skolotāji, vadot seminārus, lai mācītu ceļa noteikšanas prasmes.
Ceļa atrašana no vienas vietas uz otru var būt piedzīvojums pats par sevi. Dažiem cilvēkiem patīk izmantot tradicionālākas navigācijas metodes, lai pārvietotos, savukārt citi var izvēlēties paļauties uz globālās pozicionēšanas satelītiem (GPS) un citiem mūsdienīgiem rīkiem, lai atrastu ceļu. Abas metodes ir ceļa noteikšanas veids, lai gan tradicionālās navigācijas prakses bieži prasa lielāku pieredzi un prasmes. Cilvēki, kuri vēlas uzzināt par tradicionālo navigācijas rīku lietošanu, var apmeklēt nodarbības un seminārus, kas nodrošina piekļuvi šādiem rīkiem, kā arī apmācību to lietošanai.