Kas ir Whitebait?

Eiropā siļķu, okeāna sīgu, mazuļus sauc par balto ēsmu. Siļķu dzimtene ir Klusā okeāna ziemeļu daļa un Ziemeļatlantijas okeāns, bet bieži migrē uz iekšzemes apgabaliem, piemēram, upēm vai līčiem, lai pāroties. Siļķu mātīte izlaidīs olu mākoni, ko viņas biedrs ārēji apaugļo. Šīs olas parasti izšķiļas nedēļas laikā un parādās siļķu kāpuri. Kāpuri ir čūskveidīgi un caurspīdīgi, tiem vēl nav izveidojušies zvīņas, bet gada laikā no tiem veidojas siļķu mazuļi, kurus noķer un lieto kā balto ēsmu.

Jaunzēlandes un Austrālijas pamatiedzīvotāji vairākas dažādas galaksīdu zivju sugas dēvē par balto ēsmu. Daži zivju piemēri, kuru mazuļi tiek nozvejoti patēriņam, ir inanga un kokopu. Šīs zivis ir saldūdens iemītnieki, kas visbiežāk sastopami upēs vai ezeros. Viņu mazuļus bieži nozvejo, kad tie migrē augšup pret straumi, zvejnieki, kurus sarunvalodā dēvē par “ēsmu ķertājiem”.

Baltās ēsmas ķeršanas praksi parasti dēvē par “baltām ēsmu”. Tā kā zivis ir tik mazas, tās parasti ķer lielās grupās tīklos. Baltā ēsma kādreiz bija liela mēroga komerciāla nozare, taču mūsdienās tā ir stingri reglamentēta, un tikai neatkarīgi zvejnieki drīkst noķert zivju mazuļus. Ēsmu ķeršanai noteikto ierobežojumu dēļ to nozveja tiek augstu novērtēta un tiek uzskatīta par delikatesi visā Eiropā un Okeānijā. Jaunās zivis bauda arī Ķīnā, kur tās audzē zvejnieku saimniecībās.

Ir daudzi populāri veidi, kā patērēt šīs jaunās, smalkās zivis. Jaunzēlandē izplatīts pagatavojums ir baltās ēsmas fritter, kurā zivju gaļu iemaisa vienkāršā mīklā no miltiem, ūdens un olām. Pēc tam šo mīklu lej karstā eļļā un apcep. Zivis bieži ēd arī veselas, parasti iegremdē miltos un apcep sviestā vai eļļā. Dažreiz miltiem pievieno nelielu daudzumu aso piparu, piemēram, kajēnas.