Bijušais profesionālais golfa spēlētājs Tomijs Armors tiek uzskatīts par termina yips izgudrotāju, lai aprakstītu psiholoģisku un neiromuskulāru faktoru kombināciju, kas viņam lika priekšlaicīgi aiziet no sacensību golfa. Vairāki citi veterāni golfa spēlētāji arī ir cīnījušies ar yips, visbiežāk īsās situācijās, radot spiedienu. Stāvoklis ir aprakstīts kā piespiedu plaukstu vai apakšdelmu raustīšanās, kas liek golfa spēlētājiem nomest vienkāršus metienus. Sitieni bieži notiek tieši tajā brīdī, kad nūjas gals saskaras ar bumbu, liekot puttam nonākt vienā bedrītes pusē.
Gan sporta psiholoģijas, gan sporta medicīnas speciālisti joprojām nav pārliecināti, kas izraisa yips, taču laika gaitā ir parādījušās vairākas teorijas. Viena teorija ir tāda, ka tos izraisa psiholoģiskais spiediens, kas saistīts ar svarīgu golfa sitienu, piemēram, uzvarošu sitienu. Publiskas auditorijas, ievērojama naudas stimula un sacensību adrenalīna kombinācija var likt golfa spēlētājam zaudēt uzmanību putes laikā. Daudzi profesionāli golfa spēlētāji ziņo par šo reakciju tādu spēļu laikā, kurās likmes ir ļoti augstas.
Vēl viens izsitumu cēlonis var būt galvenokārt neiromuskulārs raksturs. Daži pētījumi par profesionālu golfa spēlētāju ķermeņa mehāniku liecina par tendenci ilgstoši ieņemt neērtas pozas. Piemēram, ātras grūšanas virsma ar pārrāvumu no kreisās uz labo pusi netālu no bedrītes var likt golfa spēlētājam satvert putteru galējā leņķī. Turot šo pozīciju visa sitiena laikā, kritiskajā saskares punktā var rasties muskuļu spazmas vai krampji.
Lai gan yips parasti tiek asociēti ar mazajām motoriskajām prasmēm, kas saistītas ar sitienu ar sitienu, daži golfa spēlētāji ziņo arī par gadījumiem, kad savas iepriekšējās spēka spēles laikā ir bijuši “braukšanas yips”. Viena no formām var likt golfa spēlētājam pēkšņi pagriezt seju uz āru, veicot tējas sitienu. Lai gan daži teorijas kritiķi šīs raustīšanās skaidro ar sliktu golfa paņēmienu, gandrīz puse no visiem profesionālajiem golfa spēlētājiem ir ziņojuši par vismaz vienu neizskaidrojamu yips gadījumu.
Tomēr yips neaprobežojas tikai ar golfa pasauli. Citos sporta veidos, kas saistīti ar sarežģītu roku un apakšdelmu koordināciju zem spiediena, piemēram, basketbolā, arī ir savas yip formas. Tiek ziņots, ka bijušais profesionālais basketbolists Čārlzs Bārklijs ir cietis no formas, veicot izšķirošos soda metienus un citus precīzus metienus. Daži beisbola spēlētāji piedzīvo arī nekontrolējamas raustīšanās brīdī, kad saskaras starp nūju un bumbu. Spēlētāji, kurus psiholoģiski ietekmē yips, var meklēt ārstēšanu pie sporta psihologiem un sporta medicīnas klīnikām.
Arī cilvēkus, kas strādā ārpus sporta profesijām, var ietekmēt yips. Ir zināms, ka mūziķi, kuriem uzstāšanās laikā ir jāsaglabā neērta pirkstgalu pozīcija, ir piedzīvojuši jeps. Zobārsti un ķirurgi, kuri ilgas stundas strādā ar rokas instrumentiem, var arī saskarties ar formu. Rakstnieka vai mūziķa krampjus var saistīt arī ar tām pašām muskuļu spazmām, kas saistītas ar golfa spēlētāja sitieniem.