Kas ir zarnu išēmija?

Zarnu išēmija ir medicīnisks termins, kas apraksta zarnu bojājumus samazinātas asins plūsmas dēļ. Gan resno, gan tievo zarnu var ietekmēt išēmija, ko izraisa dažādi citi veselības stāvokļi un kaites. Tas var būt ārkārtīgi sāpīgs, izraisīt nopietnas komplikācijas un izrādīties pat letāls, ja netiek pareizi ārstēts.
Zarnu išēmija reti rodas pati par sevi. Zarnu ievainojumi, piemēram, trūce vai rētaudi pēc operācijas, var tās sabojāt un izraisīt asinsrites sašaurināšanos. Asins recekļi ir arī bieži sastopami zarnu išēmijas cēloņi. Dažreiz trombs sirdī var pārvietoties pa asinsriti, pirms tas nonāk artērijā, kas piegādā asinis zarnām. Tas ir vairāk iespējams cilvēkiem, kuriem jau ir bijuši sirdslēkmes vai citi sirdsdarbības traucējumi. Tromboze, stāvoklis, kas sašaurina ķermeņa artērijas un/vai vēnas, var arī ierobežot asins plūsmu resnajā vai tievā zarnā un izraisīt asinsrites problēmas. Zems asinsspiediens, zarnu slimības un gremošanas sistēmas vēzis var izraisīt arī zarnu išēmijas gadījumus.

Zarnu išēmijas primārais simptoms ir sāpes vēderā, kas parasti ir ļoti smagas un nepāriet. Kuņģa darbības traucējumi, slikta dūša, vemšana un caureja ir arī bieži sastopami šī stāvokļa simptomi. Asinis var atrasties izkārnījumos, un zarnu kustībai var būt nepieciešams ārkārtējs spēks. Ēšana dažkārt var vēl vairāk pasliktināt stāvokli. Vēdera krampji un vēdera uzpūšanās pēc ēšanas ir vēl viena bieži sastopama zarnu išēmijas blakusparādība.

Zarnu išēmija ir nopietns stāvoklis, kas var izraisīt bīstamas komplikācijas. Samazināta asins plūsma zarnās var izraisīt zarnu bojājumus un pat nāvi. Ar mirušiem audiem zarnās vienīgā ārstēšana ir operācija. Šādos gadījumos mirušie un bojātie audi tiek izņemti no zarnām, un ķirurgam jāmēģina savienot visas vēl veselās zarnas daļas. Smags audu bojājums vai nāve zarnās var padarīt to neiespējamu.

Šādos gadījumos vienīgā pieejamā iespēja ir kolostomija. Tam nepieciešams pacienta vēderā izgriezt caurumu un tieši šim caurumam piestiprināt veselīgo zarnu galu. Otrā pusē ir piestiprināts maisiņš, ko parasti sauc par kolostomijas maisiņu, un atkritumi ieplūst tieši tajā. Ar šo procedūru saistīto negatīvo konotāciju dēļ to parasti veic tikai kā pēdējo līdzekli.