Rīkojums par zonējumu ir pilsētas, rajona, apgabala vai citas valdības vienības zemes izmantošanas politikas formāla kodifikācija. Rīkojuma par zonējumu mērķis ir noteikt atļautās izmantošanas veidus zemei, uz kuru attiecas šis rīkojums, un nošķirt dažādus izmantošanas veidus, kas var būt nesavienojami. Papildus konkrētu zemes izmantošanas veidu noteikšanai zonējuma rīkojumi parasti arī sadala reģionu “zonās”, kur var notikt noteikta veida atļautā izmantošana, kas izskaidro nosaukumu.
Vēsturiski, kad cilvēki iegādājās zemi, viņiem bija atļauts ar to darīt visu, ko viņi gribēja. Kāds varētu uzcelt māju, ierīkot miecētavu, izveidot rūpnīcu vai izmantot zemi lauksaimniecībai. Laika gaitā pilsētas sāka ieviest būvniecības ierobežojumus, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, un līdz 1900. gadu sākumam vairākas pilsētas bija īpaši izstrādājušas zonēšanas noteikumus, lai risinātu dažādus zemes izmantošanas veidus.
Zonēšanas rīkojumā likums parasti nošķir dzīvojamo, augsta blīvuma dzīvojamo, komerciālo, vieglās rūpniecības, rūpniecisko, lauksaimniecības un citus zemes izmantošanas veidus. Likumā ir sniegtas skaidras definīcijas, kas parasti ietver kvadrātmetru daudzumu, ko var uzbūvēt noteiktā zonā, un darbību veidus, kas var notikt katrā zonā. Parastajā dzīvojamajā rajonā zonējums parasti ir paredzēts, lai izveidotu zemu vai vidēju blīvumu, kas var ietvert dupleksus un vienas ģimenes mājokļus. Turpretim komerciālos vai augsta blīvuma dzīvojamos namos vienā telpā var būt daudz vairāk vienību.
Kad tiek formulēts rīkojums par zonējumu, tas parasti atspoguļo faktu, ka cilvēki uzskata, ka noteikta veida darbības ir pretrunīgas. Piemēram, rūpnīca nebūtu vēlams papildinājums dzīvojamai apkaimē, savukārt dzīvokļu rajonā, kurā ir jaukts komerciālais un dzīvojamais rajons, biroja tornis varētu tikt uzskatīts par konflikta avotu. Zonēšanas rīkojumi ir paredzēti, lai nošķirtu dažādus lietošanas veidus, lai novērstu konfliktus.
Šie rīkojumi var arī saglabāt noteiktus estētiskus ideālus, piemēram, vēlmi saglabāt ēkas dzīvojamos rajonos zem trīs stāvu augstuma, un dažos gadījumos var tikt risināti arī sabiedriskās drošības jautājumi. Piemēram, ar zonēšanas rīkojumu var likt komerciālos rajonos uzstādīt specializētus ielu apgaismojumus, lai būtu drošāk atrasties ārā naktī.
Zonēšanas noteikumi tiek pastāvīgi mainīti, lai atspoguļotu mainīgos uzskatus par to, kā zeme būtu jāizmanto un kā kopienām būtu jārisina mainīgās sociālās normas. Pašvaldību iestādēs parasti tiek glabāta jaunākā versija, un parasti nekustamā īpašuma zonējumu var mainīt tikai tad, kad īpašnieks piesakās zonējuma maiņai, un šādā gadījumā īpašniekam parasti būs nepieciešams atklātā uzklausīšanā iesniedz pierādījumus par izmaiņām.