Ganglijs ir maza, nevēža cista, kas veidojas uz ķermeņa, parasti uz plaukstu locītavām un plaukstām, bet dažreiz arī uz potītēm, pēdām, pleciem vai ceļiem. Cista izskatās kā izciļņa zem ādas un ir piepildīta ar dzidru šķidrumu. Šis šķidrums parasti sastāv no materiāliem, kas parastos apstākļos pastāv locītavās. Ganglioni parasti aug uz cīpslu apvalkiem vai locītavu kapsulām un var veidoties pēkšņi. Lai gan ārstiem ir grūti noteikt precīzu ganglija cēloni, ir daži iemesli, kāpēc tie var veidoties.
Viena veida ganglija, ko sauc par gļotādu cistu, parasti ir saistīta ar pacientiem, kuriem ir rokas osteoartrīts. Cista parasti veidojas pirksta augšējā locītavā pie naga. Šāda veida ganglioni parasti ir ļoti mazi, taču tie var būt sāpīgi.
Ganglioni mēdz veidoties vecākiem bērniem un pieaugušajiem. Visvairāk skartais vecuma diapazons ir no 10 līdz 40 gadiem, un sievietes ar šo stāvokli saskaras trīs reizes biežāk nekā vīrieši.
Viena teorija par to, kā šīs cistas rodas, attiecas uz cistām, kas veidojas traumas vai atkārtotu kustību dēļ. Saskaņā ar teoriju ganglioni var rasties, ja notiek saistaudu sabrukšana vai kad lietošana laika gaitā izraisa locītavas bojājumus. Jo īpaši viena zona kļūst novājināta traumu vai atkārtotas lietošanas dēļ. Šķidrums, kas parasti atrodas locītavas zonā, izplūst cauri šai zonai un uzkrājas maisiņā, izraisot šo traucējumu.
Traumas vai bojājumu gadījumā, ko izraisa atkārtotas kustības, skartā zona kļūst iekaisusi un kairināta, izraisot šķidruma uzkrāšanos. Ganglioni var augt atkarībā no aktivitātes līmeņa: lielāka aktivitāte, izmantojot kairinātu vai bojātu locītavu, izraisa vairāk šķidruma uzkrāšanos cistā.
Ganglijus ir viegli diagnosticēt pēc redzes un taustes. Dažreiz ārsts liks veikt rentgenu, lai izslēgtu traumas vai osteoartrītu. Šīs cistas ir nekaitīgas un parasti nesāpīgas, taču tās var radīt problēmas, ja tās izaug lielas un rada spiedienu uz cīpslām vai nerviem. Tas var radīt diskomfortu un ietekmēt locītavas lietošanu.