TJG Online
Advokāti un likums

Kas jāzina, šķirot laulību ārvalstīs?

Īsā atbilde

Ja laulātie dzīvo ārpus Latvijas, vispirms ir jānoskaidro, kuras valsts tiesa ir kompetenta un kuras valsts likumu tā piemēros; Eiropas Savienībā šos jautājumus risina Briseles regula laulības lietās un regula par piemērojamām tiesībām. Ārvalstī šķirta laulība Latvijā ir jāreģistrē, lai izmaiņas atspoguļotos civilstāvokļa aktu reģistrā.

Jurisdikciju Eiropas Savienībā nosaka pēc objektīviem kritērijiem, galvenokārt pēc laulāto vai atbildētāja pastāvīgās dzīvesvietas un valstspiederības. Tas nozīmē, ka viens un tas pats pāris nereti var izvēlēties starp vairāku valstu tiesām, un izvēle nav formalitāte, jo valstu likumi būtiski atšķiras attiecībā uz mantas dalīšanu, uzturlīdzekļiem un laulības šķiršanas nosacījumiem. Praksē pastāv arī sacensība par ātrāku pieteikuma iesniegšanu, jo lietu izskata tā tiesa, kurā prasība celta pirmā.

Piemērojamās tiesības ir atsevišķs jautājums. Regula, kas šo jomu regulē pastiprinātā sadarbībā iesaistītajās dalībvalstīs, pieļauj, ka laulātie vienojas par piemērojamo likumu noteiktu iespēju robežās, un vienošanās trūkuma gadījumā piedāvā secīgus kritērijus, sākot ar valsti, kurā laulātajiem ir kopīga pastāvīgā dzīvesvieta. Tāpēc ir iespējama situācija, ka vienas valsts tiesa šķir laulību pēc citas valsts materiālajām tiesībām.

Bērnu jautājumi un uzturlīdzekļi tiek risināti pēc savām normām, un tie ne vienmēr seko laulības šķiršanas lietai. Lēmumus par aizgādību un saskarsmes tiesībām pieņem pēc bērna pastāvīgās dzīvesvietas, ievērojot bērna labākās intereses, bet uzturlīdzekļus regulē atsevišķa uzturēšanas saistību regula un starptautiskie līgumi. Bērna pārvietošana uz citu valsti bez otra vecāka piekrišanas var tikt vērtēta kā nelikumīga aizvešana Hāgas konvencijas izpratnē, un sekas tam ir smagas.

Praktiskā secība pārrobežu situācijā ir šāda. Vispirms nosakiet, kurās valstīs jūs vispār varat iesniegt pieteikumu, un salīdziniet, ko katra no tām nozīmē mantas dalīšanā un uzturlīdzekļos. Tad savāciet dokumentus: laulības apliecību, bērnu dzimšanas apliecības, dzīvesvietas apliecinājumus un ziņas par ienākumiem un īpašumiem abās valstīs. Pēc tam noskaidrojiet tulkošanas un apliecināšanas prasības, jo tās aizņem visvairāk laika. Un tikai pēc tam iesniedziet pieteikumu. Vēl viens praktisks solis, ko aizmirst, ir kopīgo kontu un kredītu sakārtošana: bankas rīkojas pēc līguma, nevis pēc tiesas sprieduma citā valstī.

Atzīšana ir pēdējais solis. Citā Eiropas Savienības dalībvalstī taisīts nolēmums par laulības šķiršanu parasti tiek atzīts bez atsevišķas procedūras, bet, lai ziņas nonāktu Latvijas reģistros, dokumenti ir jāiesniedz dzimtsarakstu nodaļā. Ārpus Eiropas Savienības šķirtai laulībai bieži ir nepieciešama dokumenta legalizācija vai apostille, notariāli apliecināts tulkojums, un atsevišķos gadījumos atzīšana tiesā. Reliģiskā kārtībā vai vienpusēji pasludināta šķiršana ne visās valstīs tiek atzīta.

Šķiršanās Latvijā bez tiesas

Ja abi laulātie ir vienisprātis un nav strīda par bērniem, mantu un uzturlīdzekļiem, laulību Latvijā var šķirt zvērināts notārs. Tas parasti ir ātrāk un lētāk nekā tiesas process, bet visos strīdus gadījumos lieta tomēr ir jāvirza uz tiesu.

Ja viens no laulātajiem dzīvo ārvalstīs, daļu notariālo darbību var veikt attālināti videokonferencē. Par šo iespēju ir vērts jautāt uzreiz, jo tā ietaupa lidojumu un dokumentu sūtīšanu.

Pirms izvēlēties valsti, kurā iesniegt pieteikumu, ir vērts konsultēties ar juristu abās iesaistītajās valstīs, jo sekas mantiskajā daļā var atšķirties par ievērojamām summām.

Kur meklēt uzticamu informāciju

Vispārīgu informāciju par pārrobežu ģimenes lietām, tostarp par to, kura valsts ir kompetenta un kā nolēmumus atzīst, publicē Eiropas e-tiesiskuma portāls. Tur ir pieejamas arī veidlapas, kas lietotas pārrobežu procedūrās.

Par dokumentu reģistrēšanu Latvijā un par to, kādi dokumenti nepieciešami, informē dzimtsarakstu nodaļa un Tieslietu ministrijas pakļautībā esošās iestādes. Ārvalstīs dzīvojošiem Latvijas valstspiederīgajiem atsevišķas darbības palīdz kārtot Latvijas vēstniecība vai konsulāts.

Uzturlīdzekļu piedziņai pāri robežām pastāv atsevišķa kārtība ar centrālo iestāžu starpniecību. Ja parādnieks dzīvo citā valstī, tas ir garš, bet reāls ceļš, un par to ir vērts jautāt jau procesa laikā, nevis pēc tam.

Avoti