Horvātija ir valsts, kas atrodas galvenokārt Balkānu pussalā gar Adrijas jūru. To apdzīvo aptuveni 4.5 miljoni cilvēku, un to apdzīvo horvāti un liela serbu minoritāte. Horvātijas iedzīvotāji pārsvarā ir kristieši un musulmaņi, un lielāko daļu savas vēstures tos ir nomocījuši karš un iekarojumi. Šo valsti septītajā gadsimtā apmetās horvāti, tā bija Dienvidslāvijas daļa 1900. gadu lielāko daļu, un 1991. gadā pēc komunistiskās Padomju Savienības sabrukuma pasludināja savu neatkarību no bijušās Dienvidslāvijas.
Horvātijai, kas robežojas ar Ungāriju un Serbiju ziemeļos, Bosniju un Hercegovinu austrumos un Melnkalni dienvidaustrumos, Horvātijai ir pilna robeža ar Adrijas jūru tās rietumos. Ar platību 21,851 56,594 kvadrātjūdzes (XNUMX XNUMX kvadrātkilometri) valsti šķērso Dināru Alpi, un to veido trīs reģioni: Horvātija-Slavonija, Dalmācija un Istra. Valstī ir daudzas nozīmīgas jūras ostas tās rietumu krastā, divas ievērojamas upes – Sava un Drava, un tā nodrošina vieglu piekļuvi Vidusjūrai un Itālijas piekrastei.
Deviņdesmit procenti Horvātijas iedzīvotāju ir Romas katoļi, ar oficiālo horvātu valodu un parlamentāras republikas valdību. Valsti vada prezidents, premjerministrs un parlamenta prezidents. Horvātijas ekonomika balstās uz pakalpojumu nozari, jo īpaši kuģu būvi, pārtikas pārstrādi un ķīmiskajām vielām. Valsts lauksaimniecībā ir kvieši, graudi, sēklas un augļi, un zāģmateriāli ir arī pamanāmi, jo liela daļa valsts ir klāta mežos.
Horvātiju septītā gadsimta sākumā dibināja tās vietējie horvāti, un tā kļuva par viduslaiku hercogisti 852. gadā, pirms to atzina Romas katoļu pāvests 879. gadā. Valsts tika paaugstināta par karalisti 925. gadā un apvienota ar Ungāriju. 1102. gadā. 1527. gadā pēc Mohacas kaujas Horvātija tika apvienota ar Ungārijas Habsburgu impēriju kopīgā aizsardzības savienībā, kurā viņi palika līdz neatkarības iegūšanai no Austrijas-Ungārijas pēc Pirmā pasaules kara 1918. gadā.
Pēc 1918. gada Horvātija kļuva par Dienvidslāvijas Karalistes daļu. Tomēr 1991. gadā valstī notika pirmās demokrātiskās vēlēšanas, tādējādi atbrīvojoties no bijušās Dienvidslāvijas valstu varas un oficiāli kļūstot par Horvātijas Republiku. Nākamos četrus gadus Horvātijas Neatkarības karš postīja valsti, jo horvāti cīnījās ar valstī dzīvojošajiem serbiem, nogalinot daudzus to iedzīvotājus un liekot daudziem citiem pamest valsti. Kopš tā laika Horvātiju ir atzinusi gan Apvienoto Nāciju Organizācija, gan Eiropas Savienība.