Tadžikistāna ir maza valsts, kuras kopējā platība ir 55,251 143,100 kvadrātjūdzes (7,320,000 2006 km²). Tadžikistānai ir kopīgas starptautiskās robežas ar Ķīnu (austrumos), Uzbekistānu (rietumos), Afganistānu (dienvidos) un Kirgizstānu (ziemeļos). Ar iedzīvotāju skaitu, kas 1929. gadā sasniedza XNUMX XNUMX XNUMX, Tadžikistānā ir viens no zemākajiem iedzīvotāju blīvumiem pasaulē. Dušanbe kļuva par pilsētas galvaspilsētu XNUMX. gadā, lai gan līdz pēdējiem trīsdesmit gadiem šajā apgabalā nebija nekādu nozīmīgu notikumu. Pat tagad Dušanbe vairāk izskatās pēc kalnu ciemata, nevis galvaspilsētas ar ēkām, kas reti sasniedz vairāk nekā trīs stāvus.
Tadžikistānas Republika, agrāk Tadžikistānas Padomju Sociālistiskā Republika, kā neatkarīga valsts pastāv tikai kopš 1991. gada. Pirms tam Tadžikistāna bija Padomju Savienības sastāvdaļa. Tomēr tagadējā Tadžikistānas teritorija ir bijusi apdzīvota jau vismaz 6000 gadu, vispirms persieši, pēc tam arābi un visbeidzot mongoļi. Visām trim impērijām kādā brīdī bija pilnīga kontrole pār reģionu, un tās izmantoja to kā sekundāru tirdzniecības ceļu un savu pārpildīto pilsētu paplašināšanu.
Padomju Savienības varā Tadžikistāna palika viena no nabadzīgākajām un mazāk attīstītajām padomju republikām. Pat pēc neatkarības iegūšanas 1991. gadā Tadžikistānai nebija reālu iespēju attīstīties, jo valsts cieta pilsoņu karā, kas ilga gandrīz astoņus gadus. Tadžikistāna tagad ir unitāra valsts ar pilsoņu ievēlētu centrālo valdību, kurai ir pilnīga vara pār visiem politiskajiem birojiem.
Tadžiki ir galvenā etniskā grupa Tadžikistānā, un lielākā daļa iedzīvotāju ievēro sunnītu islāma uzskatus. Apmēram desmit procenti no kopējā iedzīvotāju skaita ir krievu vai uzbeku mantojums, kas ir daudz mazāk nekā pirms desmit gadiem, jo arvien vairāk cilvēku atgriežas savās izcelsmes valstīs, lai meklētu labākas ekonomiskās perspektīvas savām ģimenēm. 2006. gadā ienākumi uz vienu iedzīvotāju Tadžikistānā bija tikai 1,388 ASV dolāri, kas ierindo valsti 156. vietā pasaulē, aiz daudzām Āfrikas valstīm. Salīdzinājumam, Krievija ir 60. vietā, bet Baltkrievija – 72. vietā. Galvenās nozares ir alumīnijs un kokvilna, taču privātais sektors joprojām ir vāji attīstīts, un Tadžikistāna galvenokārt ir bijusi atkarīga no ārvalstu palīdzības, lai uzturētu vietējo rūpniecību.