Kas nodrošina aizstāvi, ja advokātu nevar atļauties?

Angliski runājošajās valstīs pastāv atsevišķs valsts apmaksātu aizstāvju birojs, kurā advokāti ir algoti valsts darbinieki. Latvijā šāda dienesta nav un nekad nav bijis. Aizstāvību sniedz parasti privātpraksē strādājoši zvērināti advokāti, kuri ir uzņemti Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā un kuri konkrētajā lietā saņem atlīdzību no valsts budžeta pēc Ministru kabineta noteiktajām likmēm. Tas nozīmē, ka valsts apmaksāts aizstāvis nav zemākas kvalifikācijas jurists: viņam ir tieši tāds pats statuss un tādi paši profesionālie pienākumi kā advokātam, kuru cilvēks algotu pats.

Kriminālprocesā aizstāvja pieaicināšana ir personas tiesības, bet dažos gadījumos arī obligāta prasība. Likums nosaka situācijas, kurās aizstāvja piedalīšanās ir obligāta neatkarīgi no apsūdzētā vēlmes, piemēram, ja persona ir nepilngadīga, ja tai ir tādi veselības traucējumi, kas apgrūtina procesuālo tiesību izmantošanu, vai ja izlemj jautājumu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļiem. Ja aizturētais paziņo, ka advokātu nevar atļauties, izmeklētājam, prokuroram vai tiesnesim ir pienākums pieprasīt aizstāvi no dežurējošo advokātu saraksta. Pieprasījumu nevis iesniedz pats cilvēks, bet gan procesa virzītājs, un tieši tāpēc tiesības uz aizstāvi ir vērts pieteikt skaidri un jau pirmajā sarunā.

Civillietās, administratīvajās lietās un atsevišķos pārrobežu strīdos kārtība ir cita. Tur jāvēršas Juridiskās palīdzības administrācijā, iesniedzot aizpildītu iesniegumu un dokumentus, kas apliecina tiesības uz palīdzību. Tiesības parasti ir cilvēkam, kura mājsaimniecībai pašvaldības sociālais dienests piešķīris trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu, kā arī personām, kuras nonākušas īpašā situācijā, piemēram, pēkšņi zaudējušas iztikas līdzekļus vai atrodas pilnā valsts apgādībā. Palīdzība var ietvert juridisku konsultāciju, procesuālo dokumentu sagatavošanu un pārstāvību tiesā.

Praktiskā secība ir vienkārša. Vispirms noskaidrojiet savas mājsaimniecības statusu pašvaldības sociālajā dienestā, jo bez izziņas vai lēmuma iesniegums visbiežāk nonāk atpakaļ. Pēc tam sagatavojiet lietas dokumentus: tiesas pavēsti, līgumu, sarakstes izdrukas, lēmumu, ko gribat pārsūdzēt. Tad iesniedziet iesniegumu Juridiskās palīdzības administrācijai klātienē, pa pastu vai elektroniski, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu. Administrācija pieņem lēmumu un norīko juridiskās palīdzības sniedzēju no sava saraksta.

Visbiežākā kļūda ir gaidīšana. Termiņi tiesvedībā rit neatkarīgi no tā, vai jūsu iesniegums vēl tiek izskatīts, un nokavēts pārsūdzības termiņš parasti nozīmē zaudētu lietu. Ja termiņš tuvojas, iesniedziet tiesai vismaz pašu pārsūdzību ar īsu pamatojumu, bet pēc tam papildiniet to kopā ar advokātu. Otra izplatīta maldīgā doma ir tā, ka valsts apmaksātu advokātu drīkst izvēlēties pēc vārda. Sniedzēju norīko pēc saraksta, lai gan pamatotu iemeslu dēļ, piemēram, interešu konflikta gadījumā, to var nomainīt.

Ja sadarbība ar norīkoto advokātu neveidojas, pirmais solis ir runāt ar pašu advokātu un precizēt, ko tieši viņš plāno darīt un kādos termiņos. Ja atbildes nav, krimināllietā par to var informēt procesa virzītāju, bet par profesionālās ētikas pārkāpumiem sūdzību izskata Latvijas Zvērinātu advokātu padome. Advokāta darba apmaksu par valsts nodrošināto palīdzību saņem no valsts, tāpēc pieprasīt no klienta papildu samaksu par to pašu darbu viņš nedrīkst.