Kas notika 2. jūlijā un kā pārbaudīt datumus?

Populārākais 2. jūlija notikums tehnikas vēsturē ir grāfa Ferdinanda fon Cepelīna pirmā lidaparāta pacelšanās 1900. gadā pie Bodenes ezera Vācijas dienvidos. Lidojums bija īss un tehniski nepilnīgs, taču tas iezīmēja stingrās konstrukcijas gaisa kuģu laikmeta sākumu, kas turpinājās līdz 20. gadsimta trīsdesmitajiem gadiem. Latvijai šim stāstam ir netieša saistība: starpkaru gados cepelīni tika izmantoti arī pasažieru pārvadājumos pāri Atlantijas okeānam, un par to plaši rakstīja tā laika Latvijas prese.

Kultūras vēsturē ar šo datumu saistīta rakstnieka Ernesta Hemingveja nāve 1961. gadā Aidaho štatā. Hemingvejs ir viens no visvairāk tulkotajiem 20. gadsimta amerikāņu autoriem, un latviešu valodā izdoti gan viņa romāni, gan stāsti. Tajā pašā datumā 1937. gadā notika pēdējais radiosakars ar lidotāju Amēliju Ērhartu, kura ar navigatoru Fredu Nunanu pazuda virs Klusā okeāna, mēģinot veikt lidojumu apkārt zemeslodei.

Politikas vēsturē ar 2. jūliju saistīts ASV Pilsoņu tiesību likuma parakstīšana 1964. gadā, kas aizliedza rasu segregāciju sabiedriskās vietās un diskrimināciju nodarbinātībā. Latvijas lasītājam der atcerēties, ka ASV federālais likums nekad nav bijis un nav spēkā Latvijā. Diskriminācijas aizliegumu Latvijā nosaka Satversme, Darba likums un Eiropas Savienības direktīvas, un sūdzības šajā jomā izskata Valsts darba inspekcija, tiesībsargs vai tiesa atkarībā no situācijas.

Šeit parādās galvenā problēma ar rakstiem „kas notika šajā dienā": interneta sarakstos notikumi bieži tiek pārkopēti no viena avota uz otru kopā ar kļūdām, un datumi pārceļas par dienu vai divām. Drošākais paņēmiens ir katru faktu pārbaudīt vismaz divos savstarpēji neatkarīgos avotos, no kuriem vismaz viens ir iestādes, muzeja, bibliotēkas vai arhīva publicēts materiāls, nevis satura ferma.

Latvijas notikumu pārbaudei labākais rīks ir digitalizētā periodika. Latvijas Nacionālās bibliotēkas periodikas krājumā var meklēt pēc datuma un atslēgvārda un redzēt, ko tieši par notikumu rakstīja tā dienas avīzes. Tas ir vērtīgi arī tāpēc, ka avīze fiksē notikumu bez vēlāku gadu interpretācijas. Dokumentālus pierādījumus, piemēram, iestāžu lēmumus, dzimtsarakstu ierakstus vai karaklausības dokumentus, glabā Latvijas Nacionālais arhīvs.

Viena kļūda ir īpaši raksturīga tieši Latvijas vēsturei. Līdz 20. gadsimta sākumam Latvijas teritorijā, kas ietilpa Krievijas impērijā, oficiāli lietoja Jūlija kalendāru, kurš atpalika no Gregora kalendāra par 12 dienām 19. gadsimtā un par 13 dienām 20. gadsimtā. Tāpēc vecos dokumentos minētais datums var nesakrist ar mūsdienu kalendāru, un nopietnos avotos to raksta ar abiem datumiem. Pirms datuma salīdzināšanas vienmēr jānoskaidro, kurā kalendārā tas fiksēts.