TJG Online
Vēsture un valdība

Kas notika 21. martā?

Īsā atbilde

21. martā 1685. gadā pēc tālaika kalendāra dzimis Johans Sebastiāns Bahs, 1960. gadā Dienvidāfrikā notika Šarpvilas slaktiņš, kura piemiņai ANO noteica Starptautisko rasu diskriminācijas izskaušanas dienu, un 1965. gadā sākās gājiens no Selmas uz Montgomeriju. Šis ir arī datums, ap kuru iekrīt pavasara ekvinokcija un no kura baznīcas kalendārā atskaita Lieldienu datumu.

Praktiski svarīgākais, kas ar 21. martu saistās latvietim, ir Lieldienu aprēķins. Rietumu tradīcijā Lieldienas ir pirmajā svētdienā pēc pirmās pilnmēness, kas iestājas 21. martā vai pēc tā. Būtiski, ka šajā formulā 21. marts ir nemainīgs baznīcas pieņēmums par ekvinokciju, nevis reālais astronomiskais brīdis. Tieši tāpēc Lieldienas var iekrist no marta beigām līdz aprīļa beigām, un tieši tāpēc tās dažkārt nesakrīt ar pareizticīgo Lieldienām, kuras rēķina pēc Jūliāna kalendāra.

Astronomiskā pavasara sākums Latvijas laika joslā pēdējās desmitgadēs biežāk iekrīt 20., nevis 21. martā, jo ekvinokcijas brīdis pārvietojas garuma dēļ, kāds ir tropiskais gads salīdzinājumā ar kalendāro gadu. Precīzu stundu un minūti katru gadu publicē astronomiskie kalendāri; Latvijā ar to nodarbojas Latvijas Universitātes astronomi.

Baha dzimšanas diena ir labs piemērs tam, kā datums atkarīgs no kalendāra. Viņš dzimis Eizenahā 21. martā pēc toreiz lietotā Jūliāna kalendāra, kas mūsdienu kalendārā atbilst 31. martam. Vācu avotos tāpēc atrodami abi datumi, un mūzikas pasaulē Baha dzimšanas dienu mēdz atzīmēt abos.

Kāpēc šajā datumā tik daudz starptautisko dienu

21. martā vienlaikus iekrīt vairākas ANO un UNESCO noteiktas dienas: Starptautiskā rasu diskriminācijas izskaušanas diena, Pasaules dzejas diena un Starptautiskā mežu diena. Tam pievienojas Pasaules Dauna sindroma diena, kuras datums izvēlēts simboliski, jo sindroma pamatā ir 21. hromosomas trisomija, tātad divdesmit pirmā diena trešajā mēnesī.

Tas rada praktisku sekas skolām un pašvaldībām: vienā datumā konkurē vairākas tematiskās aktivitātes, un pasākumu plānos tās mēdz sajaukt. Ja jāzina, kura diena ir oficiāla, jāskatās, kura organizācija to pasludinājusi; ANO un UNESCO pasludinātās ir atrodamas šo organizāciju oficiālajos dienu sarakstos.

Latvijas Dzejas dienas nav 21. martā

Šeit ir tipiska sajaukšana. Pasaules dzejas diena ir UNESCO noteikta un iekrīt 21. martā, bet Latvijas Dzejas dienas ir sava, no 20. gadsimta vidus nākoša tradīcija, kas norisinās septembrī un ir saistīta ar Raiņa dzimšanas dienu 11. septembrī. Tās nav viena un tā pati lieta un notiek atšķirīgos gadalaikos.

Tests, kā atšķirt: ja pasākums ir viena diena un saistīts ar starptautisku saukli, tā ir UNESCO diena; ja tas ir vairāku dienu pasākumu cikls ar latviešu dzejnieku piedalīšanos rudenī, tās ir Dzejas dienas.

Pavasaris: astronomiskais, meteoroloģiskais un tautas

Latvietim reāli pastāv trīs dažādi pavasara sākumi. Astronomiskais sākas ekvinokcijā ap 20. vai 21. martu. Meteoroloģiskais pavasaris tiek skaitīts no 1. marta, un tieši šo dalījumu savos apkopojumos izmanto Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, tāpēc ziņās par „pavasara vidējo temperatūru" runa ir par martu, aprīli un maiju.

Trešais ir klimatiskais jeb tautas pavasaris, kas sākas, kad diennakts vidējā temperatūra stabili pārsniedz nulli. Šis datums katru gadu ir citāds un Latvijā mēdz atšķirties par vairākām nedēļām starp Kurzemes piekrasti un Latgali. Ja kāds strīdas, kad sācies pavasaris, gandrīz vienmēr izrādās, ka abi lieto dažādas definīcijas.

Ko šeit nevar apgalvot droši

Vecākiem par 1918. gadu notikumiem datums avotos var būt norādīts vecajā stilā, un starpība ar mūsdienu kalendāru atkarīga no gadsimta: 20. gadsimtā tās ir trīspadsmit dienas, 18. gadsimtā vienpadsmit. Ja datums ir svarīgs, avotā jāatrod norāde par lietoto kalendāru. Precīzu ekvinokcijas laiku un Lieldienu datumu konkrētam gadam jāpārbauda attiecīgā gada kalendārā, jo tie nav fiksēti.

Avoti