TJG Online
Vēsture un valdība

Kas notika 21. septembrī? Datums vēsturē

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

21. septembris ir Starptautiskā miera diena, ko ANO atzīmē katru gadu, un datums, ar kuru saistīti vairāki labi dokumentēti notikumi, tostarp monarhijas atcelšana Francijā 1792. gadā. Ja datums vajadzīgs konkrētam mērķim, ticamāk ir pašam pārbaudīt avotus, nevis paļauties uz interneta sarakstiem.

Jautājumi par to, kas noticis kādā konkrētā datumā, parasti rodas divu iemeslu dēļ: cilvēks gatavo klases stundu, rakstu vai apsveikumu, vai arī grib uzzināt, kas notika viņa dzimšanas dienā. Abos gadījumos noderīgākā prasme ir nevis iegaumēt gadskaitļus, bet zināt, kur Latvijā meklēt pārbaudītu informāciju un kā atšķirt pārbaudāmu faktu no pārstāstīta apgalvojuma.

No plaši zināmajiem 21. septembra notikumiem drošākais piemērs ir Francijas monarhijas atcelšana 1792. gadā, kad revolūcijas laikā sanākušais Nacionālais konvents pasludināja republiku. Tā paša datuma vēsturē iekrīt arī Maltas neatkarības pasludināšana 1964. gadā un Belizas neatkarība 1981. gadā. Kultūras vēsturē 21. septembris tiek minēts saistībā ar Dž. R. R. Tolkīna „Hobita" pirmizdevumu 1937. gadā.

Mūsdienu kalendārā šis datums ir nostiprināts kā Starptautiskā miera diena. To ar rezolūciju noteikusi Apvienoto Nāciju Organizācija, un katru gadu tai tiek izraudzīta tēma, ko publicē ANO vietnē. Latvijā šī diena parasti neparādās kā atzīmējama vai atceres diena valsts kalendārā, tāpēc skolās to izmanto brīvi izvēlētā formātā, nevis kā svinamo dienu ar noteiktu kārtību.

Latvijas vēstures kontekstā pareizais solis ir pārbaudīt, kas tieši notika Latvijā izvēlētajā dienā, nevis pieņemt, ka pasaules notikumu saraksts to aptver. To var izdarīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitalizētajā periodikas krājumā, kur pieejami tā laika laikraksti, un Latvijas Nacionālā arhīva digitālajos resursos. Laikraksta numurs, kas iznācis nākamajā dienā, bieži ir precīzākais pierādījums par to, kas un kā tika ziņots.

Biežākā kļūda ir kopēt datumu sarakstu no nezināmas mājaslapas, kurā gadskaitļi ir sajaukti vai notikumu apraksti pārtulkoti automātiski. Otra bieža kļūda ir jaukt datumus, kas fiksēti pēc vecā un jaunā stila kalendāra: notikumiem, kas 19. gadsimtā un agrāk risinājušies Krievijas impērijā, datums avotos var atšķirties par vairākām dienām. Ja raksta zinātnisku vai skolas darbu, katram apgalvojumam jāpievieno atsauce uz konkrētu avotu.

Noderīgs paņēmiens ir uzdot precīzāku jautājumu. „Kas notika 21. septembrī" ir bezgalīgs saraksts, bet „kas 1937. gada 21. septembrī rakstīts par Latviju Lielbritānijas presē" jau ir pārbaudāms uzdevums ar konkrētu avotu kopu. Skolas darbos tieši šāda sašaurināšana atšķir pārstāstu no patstāvīga pētījuma. Ja vajadzīgs datuma sasaistījums ar Latvijas vēsturi, meklējiet pēc notikuma, nevis pēc datuma: vispirms atrodiet notikumu, tad pārbaudiet, kurā dienā tas fiksēts dokumentā.

Kā pareizi pārbaudīt datumu

Sāciet ar primāro avotu: tā laika laikrakstu, oficiālo izdevumu vai arhīva dokumentu. Latvijā tas nozīmē Latvijas Nacionālās bibliotēkas periodikas krājumu un Latvijas Nacionālā arhīva meklētājus. Pēc tam meklējiet otru neatkarīgu avotu, kas apstiprina to pašu: viens avots, īpaši ja tas ir enciklopēdisks pārstāsts, vēl nav apstiprinājums.

Ja datums attiecas uz tiesību aktiem, oficiālais avots ir izdevums „Latvijas Vēstnesis" un vietne likumi.lv, kur redzams gan pieņemšanas, gan publicēšanas, gan spēkā stāšanās datums. Šie trīs datumi bieži atšķiras, un tieši to sajaukšana ir tipiska kļūda rakstos par tiesību vēsturi.

Tiešsaistes enciklopēdijas ir labs sākums, bet tās izmantojamas kā ceļvedis uz avotiem, nevis kā avots pats par sevi. Rakstā zem teksta parasti ir atsauču saraksts, un tieši tas ir vērtīgākā daļa: no turienes var nonākt pie dokumenta, kas apgalvojumu patiešām apstiprina.

Kad datums ir jāformalizē

Ja diena vajadzīga dokumentam, nevis rakstam, vērtība ir izziņai, nevis vēsturiskam faktam. Dzimšanas, laulības un miršanas datumus apliecina civilstāvokļa aktu reģistra ieraksti, ko kārto pašvaldību dzimtsarakstu nodaļas un Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments; izziņu var pieprasīt arī valsts pakalpojumu portālā.

Dzimtas vēstures pētniecībā pirmskara un vecākus ierakstus glabā Latvijas Nacionālais arhīvs, tostarp baznīcu grāmatas un dvēseļu revīzijas. Ja pēc pašrocīgas meklēšanas rinda apstājas pie nesalasāma vai iztrūkstoša ieraksta, ir vērts maksāt pieredzējušam ģenealogam, jo viņš zina, kurā fondā meklēt tālāk un kā lasīt vecos rokrakstus.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Vēsture un valdība Sadaļas jautājumi ar burtu N Ziņot par neprecizitāti