Kas notika 8. augustā? Nozīmīgākie notikumi
Īsā atbilde
8. augusts vēsturē saistās ar Padomju Savienības kara pieteikumu Japānai Otrā pasaules kara beigās, ASV prezidenta Ričarda Niksona paziņojumu par atkāpšanos un 2008. gada notikumiem Gruzijā, kas sakrita ar Pekinas olimpisko spēļu atklāšanu. Šādus datumus vienmēr ir vērts pārbaudīt pirmavotos.
1945. gada 8. augustā Padomju Savienība pieteica karu Japānai, un nākamajā dienā sākās ofensīva Mandžūrijā. Tas notika starp abiem ASV kodolsitieniem pa Japānas pilsētām, un vēsturnieki joprojām diskutē, kurš no šiem apstākļiem Japānas kapitulāciju ietekmēja vairāk. Latvijas vēsturei šī diena ir netiešs, bet svarīgs punkts: kara noslēgums Āzijā nostiprināja Jaltas un Potsdamas kārtību, kurā Baltijas valstu okupācija Rietumu sabiedrotajiem kļuva par jautājumu, ko tie nebija gatavi risināt ar spēku.
1974. gada 8. augustā ASV prezidents Ričards Niksons televīzijas uzrunā paziņoja, ka atkāpjas no amata, un atkāpšanās stājās spēkā nākamajā dienā. Iemesls bija Votergeitas skandāls un impīčmenta procesa neizbēgamība. Tas bija vienīgais gadījums ASV vēsturē, kad prezidents atkāpās, un tas kļuva par klasisku piemēru tam, kā preses izmeklēšana un parlamentāra kontrole kopā var novest pie varas maiņas bez vēlēšanām.
1963. gada 8. augustā Lielbritānijā notika tā dēvētā Lielā vilciena laupīšana, kad no pasta vilciena tika nolaupīta liela naudas summa. Notikums palicis atmiņā ne tik daudz ar summu, cik ar gadu desmitiem ilgo tiesu un bēgļu stāstu ķēdi, kas no tā izauga, un ar to, ka noziegums kļuva par populārās kultūras tēmu.
2008. gada 8. augustā pasaules uzmanība dalījās: Pekinā notika olimpisko spēļu atklāšana, bet Kaukāzā izvērsās Krievijas un Gruzijas karš, kas sākās naktī no 7. uz 8. augustu. Latvijai šis notikums bija tiešs signāls par drošības situāciju reģionā, un tas ietekmēja gan sabiedrības noskaņojumu, gan turpmākos aizsardzības lēmumus. Šī diena ir labs piemērs tam, kāpēc datumus vēstures pārskatos mēdz norādīt ar atrunu: kara sākums tiek datēts dažādi atkarībā no tā, kuru notikumu uzskata par pirmo.
Tieši šī nenoteiktība ir svarīgākā mācība par jebkuru „šajā dienā vēsturē“ sarakstu. Internetā tādi saraksti tiek pārkopēti simtiem reižu, un kļūda, kas ielavījusies vienā vietā, ceļo tālāk bez pārbaudes. Pirms datuma izmantošanas referātā, rakstā vai pasākuma runā tas jāpārbauda vismaz divos neatkarīgos avotos, no kuriem vismaz viens ir enciklopēdija, arhīvs vai tā laika prese.
Latvijas notikumiem pārbaude ir vienkāršāka, nekā šķiet. Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitalizētajā periodikā var atrast tā laika avīzes un redzēt, kas konkrētajā dienā tiešām tika rakstīts. Latvijas Nacionālais arhīvs dod piekļuvi dokumentiem un dzimtsarakstu materiāliem, kas noder arī ģimenes vēstures pētniekiem. Terminoloģijai un īsiem faktu pārskatiem der Nacionālā enciklopēdija, kuru veido nozaru speciālisti.
Kā pareizi pārbaudīt datumu
Sāciet ar jautājumu, kāda veida notikums tas ir. Valsts lēmumiem pirmavots ir oficiālais izdevums vai arhīvs, kara notikumiem noder vairāku pušu apraksti, kultūras notikumiem programmas un afišas. Katram veidam ir savs arhīvs, un tas ietaupa laiku.
Pēc tam pārbaudiet, vai datums nav pārcēlies kalendāru maiņas dēļ. Notikumiem līdz 20. gadsimta sākumam Latvijas teritorijā jāņem vērā vecā un jaunā stila atšķirība, un tieši tā rada visbiežākās neatbilstības starp avotiem.
Kad datums kļūst par piemiņas dienu
Latvijā svētku, atceres un atzīmējamās dienas ir noteiktas likumā, un tieši tas nosaka, kurās dienās izkar karogu un kuras dienas ir brīvdienas. Tāpēc jebkura interneta apkopojuma vietā drošāk ir skatīties aktuālo saraksta redakciju vietnē likumi.lv.
Ja plānojat pasākumu piemiņas dienā, pārbaudiet arī, vai diena ir sēru diena, jo tas nosaka noformējumu, mūzikas izvēli un pat to, vai pasākums vispār ir iederīgs. Šis ir biežākais organizatoriskais pārpratums pašvaldību un skolu pasākumos.
Kāpēc vienā datumā ir vairāki notikumi
Vēl viens 8. augusta notikums, kas parādās starptautiskajos apskatos, ir 1988. gada masu protesti Birmā, kurus pēc datuma sauc par 8888 sacelšanos un kuri tika apspiesti ar armijas spēku.
Tas ir noderīgs atgādinājums, ka vienā datumā vēsturē reti ir tikai viens notikums un ka izvēle, kuru no tiem pieminēt, jau pati par sevi ir vērtējums. Pasākuma vai stundas gatavošanā tāpēc ir godīgi pateikt, pēc kāda principa notikumi atlasīti.
Avoti
Saistītie jautājumi
- Kuri Latvijas prezidenti ievēlēti atkārtoti?Atkārtoti Valsts prezidenta amatā ir ievēlēti četri cilvēki: Jānis Čakste, Alberts Kviesis, Guntis Ulmanis un Vaira Vīķ…
- Cik grūts bija Tedijs Rūzvelts?Teodors Rūzvelts, 26. ASV prezidents, bija pazīstams kā skarbs un enerģisks cilvēks. 14. gada 1912. oktobra notikumi pa…
- Kā es varu pārbaudīt pasi?Pase ir valdības izdots dokuments, ko izmanto identifikācijai, galvenokārt starptautisko ceļojumu laikā. Robežu drošība…
- Kā Japāna paziņoja par Otrā pasaules kara beigām?Hirohito, pazīstams arī kā imperators Šova, bija Japānas imperators no 1926. līdz 1989. gadam. Tomēr savas valdīšanas p…
- Kad bija franču revolūcija?Franču revolūcija parasti tiek datēta trīs posmos vai sadaļās. Bieži cilvēki uzskata, ka Francijas revolūcijas sākums i…