Kas notika 8. janvārī? Datums vēsturē

Latvijā ir viens rīks, kas šo jautājumu atrisina labāk par jebkuru sarakstu: Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālā periodikas krātuve periodika.lv. Tur var atvērt konkrētā datuma avīzi un izlasīt, ko rakstīja tieši tajā dienā, nevis to, ko vēlāk atlasīja vēsturnieki. Meklēšana pēc datuma ir precīzāka nekā pēc atslēgvārda, jo vecajos tekstos vārdu formas un pareizrakstība atšķiras.

Dokumentu līmenī der Latvijas Nacionālā arhīva resursi, tostarp Raduraksti dzimtas vēsturei, un oficiālo aktu pārbaudei likumi.lv, kur redzams, kurā dienā tiesību akts pieņemts un publicēts. Trīs pārbaudītas vietas ir labākas nekā desmit gadadienu saraksti, kas cits citu pārraksta.

Biežākā kļūda ar vēstures datumiem Latvijā ir kalendāru sajaukšana. Līdz 1918. gadam Krievijas impērijā lietoja Jūlija kalendāru, kas 20. gadsimtā no Gregora kalendāra atpalika par trīspadsmit dienām. Tāpēc viens un tas pats notikums avotos parādās ar diviem dažādiem datumiem, un daļa saraksta sastādītāju tos klusi sajauc.

Praktiskais tests: ja notikums ir pirms 1918. gada un norisinājās Krievijas impērijas teritorijā, vienmēr jāpārbauda, vai datums ir „pēc vecā stila“ vai „pēc jaunā stila“. Nopietnos avotos to norāda iekavās. Ja norādes nav, datums ir uzskatāms par nepārbaudītu.

Gadadienu apkopojumi internetā ir izklaide, nevis avots. Tos raksta ātri, bieži no citiem apkopojumiem, un kļūda vienā vietā pārceļo uz simtiem lapu. Ja datums vajadzīgs skolas darbam, publikācijai vai jubilejas pasākumam, jāaiziet līdz primārajam avotam: tā laika presei, dokumentam vai iestādes arhīvam.

Ja jautājums ir par konkrētas personas vai īpašuma vēsturi, nevis par pasaules notikumiem, ar publiskiem sarakstiem nepietiks vispār un jāraksta pieprasījums Latvijas Nacionālajam arhīvam. Arhīva izziņas sagatavošana prasa laiku, tāpēc to nevajag atlikt uz pēdējo nedēļu pirms pasākuma.