Grāmatveža nolaidība parasti notiek, ja grāmatvedis rīkojas, zinot, ka grāmatvedības prakse ir bijusi neatbilstoša un klientam var rasties zaudējumi. Grāmatvedības standartu ētisko un juridisko vadlīniju neievērošana var izraisīt grāmatveža nolaidību. Tiek uzskatīts, ka grāmatvedis ir tīši pārkāpis uzticības uzticību un atbildību — ne tikai izmantojot sliktu spriedumu. Turklāt tiek pārkāpts rūpības pienākums — cerība, ka grāmatvedis darbosies klienta interesēs. Uzņēmuma krāpnieciski finanšu pārskati var rasties arī grāmatveža nolaidības dēļ.
Pamatojoties uz grāmatvedības standartiem, grāmatvedim parasti ir pienākums paredzēt rezultātus, kas var kaitēt klientiem. Pildot grāmatveža pienākumus, tiek apzināti ignorēta pieredze un apmācība grāmatvedības standartos. Tā rezultātā, ja sniegums ir zemāks par šiem standartiem, grāmatvedis var būt atbildīgs par klientam nodarītajiem zaudējumiem.
Lielākajai daļai grāmatvežu tiek sagaidīts rīcības brīvība grāmatvedības jautājumos, lai izvairītos no kaitējuma klientam, kurš paļaujas uz grāmatveža profesionalitāti un spriedumu. Pretējā gadījumā rīcības brīvības trūkums var tikt uzskatīts par nolaidību pienākumu izpildē un var tikt pakļauts tiesvedībai par grāmatvedības nolaidību. Fiduciārās atbildības neievērošana par pareizu finanšu jautājumu risināšanu var būt grāmatveža nolaidība.
Apsūdzības par grāmatveža nolaidību var rasties, ja pierādījumi ir saistīti ar grāmatvedības krāpšanas iespējamību, nevis neizbēgamas grāmatvedības kļūdas rezultātu. Grāmatvedības kļūdai nav tāda paša juridiskā spēka kā grāmatveža nolaidībai. Kļūdas var rasties tāpēc, ka grāmatvedim nav pietiekamas pieredzes, lai pienācīgi veiktu uzdevumus.
Parasti tiesību normas, kas nosaka grāmatveža nolaidību, ietver pierādījumu uzrādīšanu, ka starp klientu un grāmatvedi bija paredzēts pienākums rūpēties par finansiālo aizsardzību. Ja grāmatvedis nerīkojas atbilstoši likumam un rūpības pienākumam, ir noticis uzvedības pārkāpums. Uzvedības pārkāpums var radīt klientam finansiālu kaitējumu uzticības atteikšanās rezultātā.
Dažos tiesību aktos to var definēt kā rupju nolaidību atkarībā no tā, ko pierāda pierādījumi. Likums var arī pieprasīt pierādījumus par saprātīgām zināšanām, ka prakse bija neatbilstoša un ka klientam varētu tikt nodarīts kaitējums. Ja nav grāmatveža nolaidīgas rīcības, var tikt prasīts arī pierādījums, ka klientam nebūtu nodarīti zaudējumi.
Apzināta un apzināta prakse manipulēt ar uzņēmuma finansiālajiem rezultātiem arī ir ievērojams grāmatvedības krāpšanas veids, kas ir nolaidības rezultāts. Grāmatvedības krāpšana var notikt, finanšu pārskatos neiekļaujot aktīvu un saistību kopējo uzskaiti. Citos apstākļos palielinātus pārdošanas ieņēmumus parasti izmanto, lai palielinātu uzņēmuma peļņas pārskatu. Vēl viens grāmatvedības krāpšanas piemērs ir debitoru parādu uzskaite, kas tika norakstīta kā neatgūstami slikti parādi.